Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

52 Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā (1941–1945)
A. Rozenberga plāns paredzēja izveidot “četrus lielus teritoriālus blokus”, kas pasargātu
un nodrošinātu Vāciju, kā arī vienlaikus pavirzītu tālāk uz austrumiem “Eiropas
[..] realitāti”: 1. Lielsomija, 2. Baltija (Baltenland), 3. Ukraina un 4. Kaukāzs. Somijai,
kura visu laiku simpatizēja Berlīnei, vajadzēja palikt neatkarīgai valstij un Vācijas uzticamam
sabiedrotajam. Pārējās trīs teritorijas minētajā runā A. Rozenbergs apzīmēja
par komisariātiem, kuriem būtu jāpievieno arī ceturtais – īstā Krievija. 28
Kā liecina daudzi citi avoti, A. Rozenbergs visai aktīvi iestājās par diferencētu pieeju
un diferencētu politiku. Ukrainai viņa skatījumā ar laiku bija jākļūst par neatkarīgu
valsti un Vācijas sabiedroto, lai “Maskavai vienmēr varētu pieteikt šahu un aizsargātu
lielvācu telpu no austrumiem” 29 . Savukārt Baltijas valstīm bija jābūt Vācijas sastāvdaļai
vai vācu kolonizācijas apgabalam, 30 kas aktualizēja arī jautājumu par vietējo tautu
piemērotību pārvācošanai. Visaugstāk A. Rozenbergs vērtēja igauņus, uzsverot, ka
50 procenti igauņu ir stipri ģermanizēti (dāņu, vācu un zviedru asinis) un uzskatāmi
par radniecisku tautu. 31 Pēc viņa domām, Latvijā asimilējamo iedzīvotāju īpatsvars ir
ievērojami mazāks, tāpēc te jāplāno plašāka iedzīvotāju pārvietošana. Situācija Lietuvā
esot stipri līdzīga. 32
A. Rozenbergs ar lielu neuzticību izturējās pret Baltijas valstu inteliģenci, it īpaši pret
latviešiem. Viņš baidījās, ka tā aktīvi pretosies iecerētajai pārvācošanas politikai, tāpēc
viņš bija par represijām un iestājās par latviešu inteliģences lielākās daļas izsūtīšanu
uz Krievijas iekšieni. 33 Galvenokārt bija plānots izsūtīt uz Lielbritāniju orientētos latviešu
inteliģences pārstāvjus, apmēram 30–40 tūkstoš cilvēku. 34 Nacisti viņus uzskatīja par
sevišķi nevēlamiem. 35
Kopumā A. Rozenberga koncepcija maz atšķīrās no Ā. Hitlera priekšstatiem. 36 Abi
noliedza tautu pašnoteikšanās tiesības, abi neuzskatīja par vajadzīgu izvērst politisku
aģitācijas kampaņu, kuras adresāts būtu visi Padomju Savienības iedzīvotāji. 37 Viņu
plāni atšķīrās tikai jautājumā par nepieciešamajiem pārkārtojumiem austrumu apgabalos,
kurus paredzēts iekarot. Ā. Hitlers nebija paredzējis atbalstīt Eiropas austrumos
dzīvojošo tautu nacionālo kustību un iespējamās atšķirības dažādu teritoriju pārvaldē
uzskatīja par gluži formālu lietu. Viņa uztverē dažādās Padomju Savienības tautas bija
visai mazvērtīgas. Turpretī A. Rozenbergs bija pārliecināts, ka PSRS dzīvojošās tautas
no rases viedokļa kvalitatīvi atšķiras. 38
Okupētā Baltija: plāni un īstenība
Pēc padomju un vācu kara sākuma pirmos rīkojumus par okupēto austrumu apgabalu
pārvaldes organizēšanu Ā. Hitlers izdeva 1941. gada 17. jūlijā. ”Vācu tautas vārdā” viņš
iecēla A. Rozenbergu par okupēto austrumu apgabalu ministru, kuram tika pakļauta visa
vācu civilpārvalde. Pildot savus pienākumus, viņam vajadzēja uzturēt ciešus kontaktus ar