09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

334 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990)<br />

pieejamo informācijas avotu (it sevišķi padomju statistika) drošums un ticamība bija<br />

apšaubāma, 172 vēstures avotu informācijas un liecību verifikācija bija problemātiska,<br />

socioloģisko pētījumu (piemēram, aptaujas) bija maz, turklāt tie nebija sistemātiski, bet<br />

socioloģiskā materiāla radīšana un apzināšana ne vienmēr atbilda šajā zinātnē pieņemtajiem<br />

noteikumiem un kritērijiem. Lai gan sovetoloģijas un Baltijas studiju pārstāvji izmantoja<br />

alternatīvus vēstures avotus, 173 mēģināja (taču ne vienmēr neatlaidīgi) pilnveidot<br />

vēstures avotu kritikas paņēmienus un metodes, lai verificētu pieejamo avotu informāciju<br />

un no tiem iegūtu netiešo vai pat “slēpto” informāciju, tomēr empīriskā materiāla trūkumu<br />

viņi nevarēja aizpildīt. Tas nosacīja, pat determinēja daudzu atziņu un tēžu nenoteiktību,<br />

piešķīra tām deklaratīvu un spekulatīvu raksturu. 174<br />

Cita trūkuma iemesls ir teorētiskā nekonsekvence, kā to redzējām raksta šajā nodaļā.<br />

Šķiet, Latvijā īstenotās padomju politikas izpētes jomā modernizācijas teorijas kā<br />

pamatteorijas izvēle nebija sevišķi izdevīga. Taču šai teorijai nebija arī alternatīvu, jo<br />

20. gadsimta 70.–80. gados fundamentālajos teorētiskajos pētījumos Rietumos modernizācijas<br />

teorija tika faktiski atzīta par (ja tā var vispār teikt par teoriju) nevainojamu un<br />

modernāku. Turklāt jāievēro arī sovetoloģijas tieksme padomju politiku pētīt “globāli”,<br />

acīmredzot socioloģiskās pieejas ietekmē, jo socioloģijas specifika atklājas sociologu<br />

tieksmē pēc vispārinājumiem, likumsakarību un kopīgo parādību meklēšanā. Pateicoties<br />

Baltijas pētniecības virziena pārstāvjiem, to vidū trimdas latviešu pētnieki, šī teorētiskā<br />

nepilnība tika daļēji līdzsvarota, bet <strong>Latvijas</strong> un visas Baltijas vēstures specifika ievērota<br />

arī teorētiskajā līmenī. Pilnīgi izslēgt no pētījumiem visas teorētiskās pieejas nosacītās<br />

pretrunas neizdevās.<br />

Neraugoties uz to, 20. gadsimta 60.–80. gados sovetoloģijā un Baltijas pētniecībā<br />

tika uzkrātas dažas nopietnas iestrādes, kas var kļūt par pamatu, sākot padomju politikas,<br />

kā arī citu 20. gadsimta 50. gadu otrās puses – 60. gadu vidus <strong>Latvijas</strong> vēstures<br />

jautājumu izpēti. Tās ir, pirmkārt, modernizācijas teorijas modifikācijas, kas modernizācijas<br />

konceptu pielāgoja <strong>Latvijas</strong> un Baltijas vēstures specifikai; otrkārt, tie ir padomju<br />

politikas vērtējumi, kā arī dažas drošas atziņas un faktoloģija, kas veido diezgan secīgu<br />

priekšstatu par padomju politikas būtību, realizācijas gaitu un sekām.<br />

Padomju politikas izpētes rezultāti un perspektīvas<br />

Kā jau atzīmēts šajā rakstā, visās publikācijās, kur aplūkoti dažādi vēstures aspekti<br />

Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū, tā vai citādi tiek atspoguļoti<br />

padomju politikas vēstures jautājumi. Viena raksta ietvaros sīkumos raksturot padomju<br />

politikas reprezentācijas aspektus nav iespējams. 175 Tāpēc darba nobeigumā parādītas<br />

tikai galvenās pētāmās tēmas – padomju politikas aspekti, kas visplašāk reprezentēti<br />

vēsturiskajā literatūrā, atzīmējot šo jautājumu izpētes ievirzi un rezultātus un tā atveidojot

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!