Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

434 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990)
Par masveida sūtījumiem LGLP parasti ziņoja LKP Centrālajai komitejai. 1970. gada
27. janvārī LGLP ziņoja Augustam Vosam, ka 1970. gada janvārī apgāds “Tilts” no ASV
nosūtījis 72 apsveikuma kartītes un 35 grāmatas gan bibliotēkām, gan rakstniekiem
Mārim Čaklajam, Ilzei Indrānei, Voldemāram Ancītim, Ojāram Vācietim. Starp sūtījumiem
bijusi Jēkaba Janševska romāna “Līgava” trešā daļa, Jāņa Jaunsudrabiņa “Pēdējās
dienas Kurzemē”, kur slavētas leģionāru cīņas kopā ar vāciešiem. Sociāldemokrāti no
Zviedrijas iesūtījuši avīzes “Brīvība” 1969. gada 10. numuru, kurā slavēts Fricis Menders,
kritizēts Ļeņins. “Brīvība” kritizējot arī Jāņa Sudrabkalna rakstu žurnālā “Karogs”
1969. gada 9. numurā, apgalvojot, ka viņš kļuvis par “partijas uzraugu” jauno dzejnieku
apmācībai. 30 “Ceļa Zīmēs” 1970. gada 4. numurā publicēta rubrika “Latvijas dzejnieku
balsis” ar Imanta Ziedoņa, Egila Plauža un Knuta Skujenieka darbiem. Secināts, ka
latviešu dzejā parādoties mazāk nodrāztu vārdu, kaut arī sociālistiskais reālisms grib
pārvērst dzeju par politisku pamfletu. Taču I. Ziedonis vēl joprojām paškritiski atzīstot:
“Redzi, Spīdola, kādi mēs pļāpas.” – “No visām iesniegtajām bandrolēm,” 1970. gada
pārskatā Maskavai ziņoja Latvijas PSR GLP priekšnieks V. Agafonovs, “iejaukšanās
notika 598 bandrolēs, no kurām 49 bandroles pilnībā konfiscētas tāpēc, ka tajās atradās
literatūra, kuru izsūtīt uz ārzemēm aizliegts. No bandrolēm izņemtas 1325 rajonu un
lieltirāžas avīzes, 580 žurnāli, kas nav iekļauti PSRS Sakaru ministrijas Preses apvienības
katalogos, septiņas grāmatas, kas iekļautas Glavļita sarakstos par izslēgšanu no
vispārējās lietošanas fondiem.” 31 1971. gada 15. janvārī LGLP priekšnieks V. Agafonovs
atskaitē par 1970. gadu PSRS Glavļita priekšniekam A. Romanovam rakstīja: “Ārzemju
emigrantu pretpadomju literatūra visa konfiscēta, izņemot to literatūru, kura adresēta
iestādēm un organizācijām, kurām atļauta tās saņemšana.” 32
Izpildot LKP CK 1970. gada 19. jūnija lēmumu nr. 60-s, latviešu emigrantu literatūru
izņēma no Viļa Lāča Valsts bibliotēkas specfonda, atstājot divus eksemplārus tikai
Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas specfondā. Šajā Valsts bibliotēkas
tīrīšanas akcijā iznīcināja 2203 trimdas grāmatas, žurnālus un avīzes. 33 1973. gadā
Valsts bibliotēkas specfonda tīrīšanas darbs bija pabeigts.
Latviešu trimdas izdevumi LGLP bija darbietilpīga politziņošanas joma. 1971. gadā
LGLP tūlīt pēc saņemšanas nosūtīja LKP CK informācijai avīzi “Brīvība”, žurnālus
“Tilts” un “Jaunā Gaita” līdz ar satura atstāstījumu krievu valodā, jo daudzi “vadošie
biedri” latviešu valodu nepārvaldīja. 1971. gada 9. jūlijā LGLP priekšniece Austra
Lucēviča nosūtīja LKP CK sekretāram Aleksandram Drīzulim Ulda Ģērmaņa grāmatu
“Tā lieta pati nekritīs”. Pēc vēstules sastādītāja cenzora K. Ceipes domām,
U. Ģērmanis slavējis emigrācijas labklājību, tās politiskās dzīves aktivitātes. Autors
kritizējot emigrāciju par cerību ātri atgriezties Latvijā. PSRS autors tēlojot kā
totalitāru valsti, kas virzās uz fašismu. Ulda Ģērmaņa grāmata esot pretpadomju
izdevums. 34