Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Antonijs Zunda. Baltijas jautājums un Rietumvalstis: 40. gadu otrā puse–50. gadu sākums Skotijas līgas Eiropas brīvībai prezidents brīdināja no sekām, kādas rastos, ja Anglija atzītu Baltijas valstu aneksiju. Varbūt arī šāds lēmums īslaicīgi uzlabotu Anglijas un PSRS attiecības, bet ilglaicīgi tas radītu tikai nopietnus draudus Lielbritānijai, kā arī citām Eiropas demokrātiskajām valstīm. No PSRS nostiprināšanās Baltijas jūras reģionā vispirms ciestu Skandināvijas valstis un Vācija. Tas dotu Padomju Savienībai iespējas veidot pamatu tālākai ofensīvai uz Rietumiem. Lai mazinātu šos draudus, ir jāsekmē PSRS sairšana no iekšienes, tas ir, Baltijas valstu aneksijas un inkorporācijas neatzīšana, sekmējot viņu atdalīšanos no padomju impērijas. Šāds process kopumā stiprinātu mieru un drošību un sekmētu visas Eiropas atbrīvošanu no jauna pasaules kara draudiem. 28 Dž. F. Stjuarts savas pārdomas par Baltijas valstu problēmu nosūtīja arī Ārlietu ministrijai. Šeit vēstule reģistrēta kā ienākošs dokuments, uz kuru Ārlietu ministrijas ierēdņi sagatavoja formālu atbildi. 29 Berlīnes krīze un Baltijas jautājums 1948.–1949. gadā, turpinot saasināties PSRS un ASV attiecībām, kā arī pieaugot konfrontācijai starp Rietumiem un Austrumiem, arvien principiālāku raksturu ieguva arī Baltijas jautājums. Tas labi bija redzams Berlīnes pirmās krīzes laikā (Rietumberlīnes blokāde), kad Rietumvalstīm zuda pēdējās ilūzijas par PSRS pēckara perioda politikas mērķiem. ASV nostājas maiņa bija redzama 1948. gadā Kongresā pieņemtajā likumā par pārvietotajām personām (Displaced Persons Act). Tas deva tiesības bēgļiem no PSRS un komunistu pakļautās Austrumeiropas iebraukt un apmesties uz dzīvi Savienotajās Valstīs. Baltijas jautājumam lielāku uzmanību sāka pievērst arī ASV valdošās partijas. Tā, piemēram, 1948. gadā gan demokrātu, gan republikāņu partijas vēlēšanu programmā tika iekļautas idejas par paverdzināto tautu (Baltija un Austrumeiropa) atbrīvošanu. Aktivizējās arī baltiešu trimdas organizācijas. 1948. gada 16. septembrī Amerikas Lietuviešu padome nosūtīja prezidentam H. Trumenam memorandu, kurā atgādināja par Baltijas problēmu. Atbildot uz to, padomes delegāciju pieņēma ASV prezidents un apsolīja tai, ka tiks turpināta neatzīšanas politika un palielināts spiediens pret Padomju Savienību. Jūtot intereses pieaugumu par Baltijas problēmu, emigrantu organizācijas savās aktivitātēs sāka iekļaut arī Apvienoto Nāciju Organizāciju. 1949. gadā ASV lietuviešu organizāciju līderi nosūtīja vēstuli ANO ģenerālsekretāram Trigvem Lī (Trygve Lie), kurā aprakstīja padomju genocīdu pret Baltijas tautām, kā arī izteica lūgumu ANO iejaukties un veikt pasākumus, lai to apturētu. 30 Arī igauņu emigrācijas organizācijas aukstā kara sākumā, jūtot Rietumvalstu politiķu intereses pieaugumu, izvērsa savu darbību. 1947. gadā Augusts Rei, Aleksandrs Varma, A. Horms, kā arī citi līderi nodibināja Igaunijas trimdas valdību. To izveidoja Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, tāpēc tā ieguva Oslo valdības nosaukumu. Igauņu emigrantu mītnes 283
284 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) zeme Zviedrija bailēs no PSRS negribēja pieļaut šādas valdības izveidošanu. Zviedrija jau 1940. gada vasarā faktiski bija atzinusi Baltijas valstu okupācijas likumību. Oslo valdība paziņoja, ka ir Igaunijas Republikas tiesību pārmantotāja. 31 Līdzīgi procesi 1948. gadā bija vērojami arī latviešu emigrantu organizācijās. K. Zariņš sarunā ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Ziemeļu departamenta direktoru M. A. Henkiju 1. septembrī atzīmēja, ka atsevišķi latviešu trimdas pārstāvji – B. Kalniņš, V. Bastjānis, Ā. Klīve, Roberts Liepiņš un bīskaps J. Rancāns mēģina izveidot Latvijas trimdas valdību. K. Zariņš uzsvēra, ka viņu šādas tendences satrauc. Pēdējā likumīgā Latvijas Republikas valdība bija apstiprinājusi viņu par valsts ārkārtas pilnvaru nesēju neatkarības zaudēšanas gadījumā. K. Zariņš, lai stiprinātu savas pozīcijas, sarunā ar M. A. Henkiju pat atsaucās uz kara laikā izteiktajiem britu Ārlietu ministrijas kritiskajiem atzinumiem par emigrācijas valdībām. M. A. Henkijs apstiprināja šādu pieeju un uzsvēra, ka arī 1948. gadā Anglijas valdības nostāja nav mainījusies. Lielbritānija neatzīst valdības, kuras nekontrolē savu valstu teritoriju. Tās var tikai radīt starptautiskas problēmas. M. A. Henkijs savā atskaitē par sarunu ar K. Zariņu atzina, ka viņš ir norūpējies, jo veidojamā Latvijas emigrācijas valdība var mazināt viņa ietekmi Lielbritānijā dzīvojošo 20 000 latviešu vidū, kā arī citur pasaulē. M. A. Henkijs deva K. Zariņam padomu visiem līdzekļiem aizkavēt šādas trimdas valdības izveidošanos un paziņoja, ka Anglija tai nesimpatizēs. Viņš aicināja latviešus Lielbritānijā cītīgi strādāt un tādējādi ātrāk izveidot pārtikušu sabiedrību. 32 Francija salīdzinājumā ar ASV un Lielbritāniju pret Baltijas problēmām ieņēma atšķirīgu nostāju. Sākums šādai politikai bija redzams jau 1940. gadā, kad 15. augustā maršala Anrī Petēna valdība izdeva pavēli slēgt Baltijas valstu sūtniecības Parīzē. 24. augustā Francija nodeva Padomju Savienībai Baltijas valstīm piederošās ēkas un citus īpašumus. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diplomātiem saglabāja personīgo diplomātisko statusu. Līdzīgu politiku Francijas valdība turpināja arī pēc Otrā pasaules kara. Britu diplomāti Parīzē 1948. gada 17. septembrī ziņoja savai Ārlietu ministrijai, ka Francijas valdība iebilst pret Baltijas valstu pārstāvju klātbūtni dažādās starptautiskās organizācijās. Konkrēti – Francija uzstājās pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalību Vispasaules pasta savienībā un Eiropas reģionālajā raidorganizācijā. M. A. Henkijs no Ārlietu ministrijas norādīja, ka Anglijas valdība neatbalsta šādu politiku. PSRS savukārt stimulēja šādu pieeju, cenšoties visos iespējamos veidos izolēt likumīgos Baltijas republiku pārstāvjus. M. A. Henkijs to novērtēja kā mēģinājumu piespiest Rietumvalstis ātrāk atzīt Baltijas padomju republikas. 33 Lielbritānijas sūtniecība Parīzē mēģināja ietekmēt Franciju un aicināja tās Ārlietu ministriju mainīt savu pozīciju. Par to M. A. Henkijam no Parīzes 1948. gada 30. septembrī ziņoja britu diplomāts J. Huds. Viņš rakstīja, ka ticies ar Francijas Ārlietu ministrijas Austrumeiropas departamenta vadītāju un iesniedzis viņam britu puses memorandu. Tajā Francijas pieeja Baltijas jautājumam nosaukta par kļūdainu un izteikts aicinājums turp-
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235: Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 252 and 253: PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255: Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 256 and 257: Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 272 and 273: Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275: Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 306 and 307: Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309: Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 334 and 335:
Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 336 and 337:
Page 338 and 339:
Page 340 and 341:
Page 342 and 343:
Page 344 and 345:
Page 346 and 347:
Page 348 and 349:
Page 350 and 351:
Page 352 and 353:
Page 354 and 355:
Page 356 and 357:
Page 358 and 359:
Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 360 and 361:
Page 362 and 363:
Page 364 and 365:
Page 366 and 367:
Page 368 and 369:
Page 370 and 371:
Page 372 and 373:
Page 374 and 375:
Page 376 and 377:
Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 378 and 379:
Page 380 and 381:
Page 382 and 383:
Page 384 and 385:
Page 386 and 387:
Page 388 and 389:
Page 390 and 391:
Page 392 and 393:
Page 394 and 395:
Page 396 and 397:
Page 398 and 399:
Page 400 and 401:
Page 402 and 403:
Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405:
Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 406 and 407:
Page 408 and 409:
Page 410 and 411:
Page 412 and 413:
Page 414 and 415:
Page 416 and 417:
Page 418 and 419:
Page 420 and 421:
Page 422 and 423:
Page 424 and 425:
Page 426 and 427:
Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429:
Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 430 and 431:
Page 432 and 433:
Page 434 and 435:
Page 436 and 437:
Page 438 and 439:
Page 440 and 441:
Page 442 and 443:
Page 444 and 445:
Page 446 and 447:
Page 448 and 449:
Page 450 and 451:
Page 452 and 453:
Page 454 and 455:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?