Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Antonijs Zunda. Baltijas jautājums un Rietumvalstis: 40. gadu otrā puse–50. gadu sākums ka, ņemot vērā realitāti, ASV tomēr agrāk vai vēlāk būs jāatzīst Baltijas valstu iekļaušana Padomju Savienībā. 1946. gada 27. jūlijā izstrādātajā memorandā Dž. Hikersons atzina, ka par šādu soli ASV noteikti vēlēsies saņemt no PSRS kādu piekāpšanos tās prasībām. Par ļoti būtisku jautājumu ASV uzskatīja kompensāciju saņemšanu no PSRS par zaudētajiem īpašumiem Baltijas valstīs. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas PSR atzīšana tomēr nenozīmēs, ka šo bijušo neatkarīgo valstu pilsoņiem Rietumos obligāti būs jāatgriežas Padomju Savienībā. ASV arī bija pret balsstiesību piešķiršanu Baltijas padomju republikām ANO, kā arī citās starptautiskās organizācijās un forumos. 14 Dž. Hikersona memorandā paustās atziņas nenozīmēja, ka ASV gatavojas tuvākajā laikā piekāpties PSRS un kardināli mainīt savu nostāju Baltijas valstu jautājumā. ASV pozīcijas maiņu nobremzēja attiecību saasināšanās ar PSRS un aukstā kara sākums. To apliecina 1946. gada 1. decembrī Lielbritānijas vēstniecībā Vašingtonā sagatavotais ziņojums. Šajā dokumentā uzsvērts, ka ASV Valsts departaments gatavojas, cik ilgi vien iespējams, novilcināt laiku, kad būs jāatzīst Baltijas valstu inkorporācija Padomju Savienībā. Par to liecina tas, ka oktobra beigās ASV prezidents pieņēma Amerikas Lietuviešu padomes pārstāvjus un paziņoja, ka valsts nostāja Baltijas jautājumā paliek nemainīga. Ziņojumā bija arī atzīmēts, ka ASV Kongresa republikāņu partijas līderis Karols Rīss savā 12. oktobra runā izteicies, ka Latvija, Lietuva un Igaunija noteikti atjaunos savu neatkarību un padomju armijai būs jāaiziet no šīm valstīm. 15 Maskavas ārlietu ministru konference 1947. gada sākumā bijušās sabiedrotās lielvalstis – ASV, Lielbritānija, PSRS un Francija bija nolēmušas Maskavā sasaukt ārlietu ministru konferenci, lai diskutētu par Vāciju un citām aktuālām pēckara problēmām un to atrisināšanu. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs F. Cielēns nolēma izmantot šādu iespēju un 1. martā nosūtīja vēstuli Lielbritānijas premjeram K. Etlijam. Viņš rakstīja, ka, apspriežot Vācijas nākotni, sabiedrotajiem būs jāpieņem lēmumi par tās robežām. Risinot šo problēmu, aktualizēsies jautājums par PSRS rietumu robežām, tātad arī par Baltijas valstu pašreizējo statusu un nākotni. F. Cielēns savu pieeju britu valdības vadītājam apskatāmajā jautājumā izklāstīja apjomīgā memorandā, ko pievienoja vēstulei. Iesniegtajam dokumentam bija trīs daļas. Pirmajā tika sniegtas ziņas par Baltijas valstu izveidošanās vēsturi Pirmā pasaules kara beigās, otrajā atspoguļota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attīstība starpkaru periodā un to bojāeja. Dokumenta pēdējā sadaļā tika raksturotas Baltijas problēmas pēc Otrā pasaules kara. 16 Jau vēstulē F. Cielēns atzīmēja, ka Baltijas valstu problēmas risinājums jāsāk ar Padomju Savienības karaspēka izvešanu no šīm valstīm. Viņš argumentēti atspēkoja PSRS apgalvojumus, ka 1940. gada vasarā Baltijas valstīs notikušas brīvas parlamenta vēlēšanas un Latvija, Lietuva un Igaunija brīvprātīgi pievienojušās Padomju Savienībai. 277
278 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) Pēc F. Cielēna domām, šos PSRS valdības melus apgāž tie procesi, kas norisinājās šajās valstīs 1940.–1941. gadā, – nevainīgu cilvēku masveida deportācijas, dažādas vajāšanas un spaidi, privātīpašuma konfiskācija, sovetizācija u.c. Otrā pasaules kara beigās, kad Latviju no jauna okupēja Padomju Savienība, trimdā uz Rietumiem devās apmēram 200 000 cilvēku. Arī tas liecina par sabiedrības attieksmi pret padomju režīmu. F. Cielēns ierosināja K. Etlijam Maskavas ārlietu ministru konferencē izvirzīt jautājumu par plebiscīta organizēšanu Baltijas valstīs, dodot iedzīvotājiem tiesības brīvi izlemt savu likteni, kā arī izvēlēties politisko iekārtu. Plebiscītam jānotiek starptautisko novērotāju klātbūtnē pēc padomju karaspēka izvešanas. Svarīga ir arī uz Sibīriju deportēto un Rietumos trimdā dzīvojošo iedzīvotāju atgriešanās iespēja dzimtenē un piedalīšanās savas valsts nākotnes izlemšanā. F. Cielēns uzskatīja, ka plebiscītā var piedalīties tikai tie Baltijas valstu iedzīvotāji, kas bija to pilsoņi 1939. gada 1. septembrī. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs arī aicināja K. Etliju Maskavas konferencē nepieļaut tādu lēmumu pieņemšanu par Baltijas valstu nākotni, kas līdzinātos Molotova–Ribentropa paktam. Rietumvalstu piekāpšanās PSRS spiedienam, pēc F. Cielēna domām, var radīt būtiskus apdraudējumus visas Eiropas drošībai – arī Lielbritānijas interesēm. Vēstules nobeigumā F. Cielēns atvainojās britu premjeram par atklāto, skaidro un nediplomātisko valodu viņa formulējumos. To viņš pamatoja ar savu satraukumu par Latvijas turpmāko likteni. F. Cielēns bija pārliecināts, ka Baltijas jautājums pēckara posma sākumā ir nonācis Eiropas un zināmā mērā pat pasaules diplomātijas fokusā. No tā risināšanas nav iespējams izvairīties, to nevar nolikt diplomātiskajā arhīvā. F. Cielēns, dramatizējot situāciju, memoranda pašā nobeigumā atzīmēja, ka Polijas un Baltijas valstu nacionālo un demokrātisko partizānu apvienotā cīņa pret Krievijas uzspiesto despotisko režīmu var pat izraisīt trešo pasaules karu. 17 Arī sens Baltijas valstu draugs no pirmskara laikiem lords Bišops no Derbijas šajā laikā atsūtīja atbalsta vēstuli uz britu Ārlietu ministriju. Viņš aicināja atbildīgo Ārlietu ministrijas ierēdni Ormi Serdžentu Maskavas konferences laikā neslēgt darījumus ar PSRS uz Baltijas valstu rēķina. Lords Bišops pauda cerību, ka Lielbritānija kopā ar ASV arī turpmāk noraidīs PSRS veikto Baltijas valstu inkorporāciju padomju impērijā. Viņš brīdināja no iespējas nonākt PSRS piedāvājumu gūstā, jo tā par Baltijas valstu aneksijas atzīšanu var solīt, ka atjaunos padomju un angļu aliansi. Lords Bišops nosodīja šādu reālpolitiku un aicināja respektēt visu tautu tiesības uz suverenitāti. 18 O. Serdženta 1947. gada 13. martā nosūtītā atbilde apstiprina tālaika Lielbritānijas valdības nostāju Baltijas jautājumā. Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu inkorporācija atzīta de facto un ka Lielbritānija būs ļoti izvairīga pret PSRS piedāvājumiem Maskavas konferences laikā atzīt to de iure. Anglija saglabās šādu pieeju arī nākotnē, un nekādas izmaiņas nenotiks bez konsultācijām ar domīnijām un, iespējams, arī ar Savienotajām Valstīm. O. Serdžents arī atzina, ka saprot morālo argumentu nozīmi jautājumā par Baltijas valstu de iure atzīšanu. 19
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229: Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 252 and 253: PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255: Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 256 and 257: Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 272 and 273: Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275: Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 306 and 307: Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309: Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 328 and 329:
Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 330 and 331:
Page 332 and 333:
Page 334 and 335:
Page 336 and 337:
Page 338 and 339:
Page 340 and 341:
Page 342 and 343:
Page 344 and 345:
Page 346 and 347:
Page 348 and 349:
Page 350 and 351:
Page 352 and 353:
Page 354 and 355:
Page 356 and 357:
Page 358 and 359:
Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 360 and 361:
Page 362 and 363:
Page 364 and 365:
Page 366 and 367:
Page 368 and 369:
Page 370 and 371:
Page 372 and 373:
Page 374 and 375:
Page 376 and 377:
Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 378 and 379:
Page 380 and 381:
Page 382 and 383:
Page 384 and 385:
Page 386 and 387:
Page 388 and 389:
Page 390 and 391:
Page 392 and 393:
Page 394 and 395:
Page 396 and 397:
Page 398 and 399:
Page 400 and 401:
Page 402 and 403:
Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405:
Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 406 and 407:
Page 408 and 409:
Page 410 and 411:
Page 412 and 413:
Page 414 and 415:
Page 416 and 417:
Page 418 and 419:
Page 420 and 421:
Page 422 and 423:
Page 424 and 425:
Page 426 and 427:
Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429:
Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 430 and 431:
Page 432 and 433:
Page 434 and 435:
Page 436 and 437:
Page 438 and 439:
Page 440 and 441:
Page 442 and 443:
Page 444 and 445:
Page 446 and 447:
Page 448 and 449:
Page 450 and 451:
Page 452 and 453:
Page 454 and 455:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?