Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Gints Zelmenis. Kultūras pārraudzība un cenzūra Latvijā padomju okupācijas apstākļos
ir pretējs padomju iekārtai un marksistiskajam pasaules uzskatam; kuru saturs cildina
bijušo plutokrātisko režīmu, baltgvardistu uzskatus utt. Tā kā “plutokrātisks režīms” un
“baltgvardistu uzskati” bija visai plaši un nekonkrēti jēdzieni, tad par “pretēju padomju
iekārtai” un “marksistiskajam pasaules uzskatam” varēja atzīt praktiski jebko, tādēļ “izņemamo”
materiālu bija daudz. Septembra sākumā rīkojums tika precizēts, nosakot, ka
minētajiem darbiniekiem jāsastāda “izņemamo” materiālu saraksti, bet paši izdevumi vēl
jāatstāj glabāšanā. Sastādītie saraksti bija jānosūta Galvenajai literatūras pārvaldei. 118
Tātad faktiski sākumā tika aizliegta padomju varai nevēlamo izdevumu aprite, taču to
glabāšanas vieta nemainījās. Protams, ka šādos apstākļos nevarēja izslēgt iespēju, ka
atsevišķi cilvēki tomēr varētu piekļūt “izņemšanai” paredzētajai literatūrai.
Lai novērstu pat teorētisku iespēju atsevišķiem cilvēkiem bez īpašām atļaujām piekļūt
padomju varai nevēlamai literatūrai, 1941. gada februārī GLP izdeva pavēli, ar kuru
tika uzdots izņemt no bibliotēkām pārvaldes īpašos sarakstos norādītās grāmatas un
brošūras. Saskaņā ar šo pavēli izņemtā literatūra bija jāiznīcina. Tikai Valsts bibliotēkai
un Misiņa bibliotēkai atļāva izņemto literatūru paturēt glabāšanā, bet tās izmantošanai
tika izstrādāti īpaši noteikumi. Pēc rektora lūguma GLP sarakstos iekļauto literatūru atļāva
glabāt arī Latvijas Valsts universitātes bibliotēkā, bet tā bija pieejama tikai ar rektora
atļauju. 119 Pamatojoties uz šo GLP lēmumu, līdz 1941. gada aprīļa vidum no Latvijas
skolu un sabiedrisko organizāciju bibliotēkām, kā arī grāmatu tirdzniecības vietām tika “izņemta
kaitīgā literatūra” 120 . Ziņas par izņemto grāmatu skaitu ir visai atšķirīgas. Pēc GLP
datiem, 1941. gada 15. maijā Latvijā kopumā bija izņemtas 477 225 grāmatas. Visvairāk
grāmatu bija izņemts no Daugavpils apriņķa (148 080 grāmatu) un Rīgas pilsētas –
(144 695 grāmatas) bibliotēkām un grāmatu tirgotavām. Šai ziņā vismazāk cietušas bija
Jēkabpils apriņķa bibliotēkas, no kurām “izņēma” tikai 727 grāmatas. Šo ziņu pārskatā
ir iekļauta arī informācija, ka no Rīgā izņemtajām 144 695 grāmatām 47 221 iznīcināta,
savukārt par to, cik grāmatu iznīcināts citās Latvijas pilsētās un apriņķos, ziņu nav. 121
Ievērojami lielākus skaitļus par padomju varas laikā Latvijā izņemtajām grāmatām
uzrāda vācu okupācijas laika sākumā veiktais statistiskais apkopojums, kurā izmantotas
ziņas, kas iesūtītas GLP līdz 1941. gada 1. jūlijam. Tajā minēts, ka Latvijā kopumā
boļševiku laikā no bibliotēkām un grāmatnīcām izņemtas 740 954 grāmatas – visvairāk
– 417 576 no Rīgas pilsētas, vismazāk – 868 no Jēkabpils apriņķa bibliotēkām
un grāmatnīcām. 1. jūlija sarakstā minēti lielāki skaitļi nekā 15. maija sarakstā. Visvairāk
1. jūlija pārskata skaitļi ir atšķirīgi attiecībā uz Daugavpils apriņķi, kur uzrādīts tikai 22 980
izņemto grāmatu, t.i., vairākas reizes mazāk nekā GLP statistikā minēts. Šāda atšķirība,
visticamāk, varētu būt radusies kļūdas dēļ vienā vai otrā sarakstā. 1. jūlija pārskatā ir ļoti
trūcīgas ziņas par iznīcinātajām grāmatām – minēts tikai, ka Latvijā boļševiku laikā iznīcināti
50 703 kilogrami grāmatu. Pirmkārt, nav skaidrs, kādēļ nav minēts grāmatu skaits,
bet gan to kopējā masa, kas faktiski neko neizsaka. Otrkārt, arī dati par grāmatu svaru
33