Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

360 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990)
darbinieki, ieskaitot arī pirmās padomju okupācijas laikā no PSRS iesūtītos kadrus, kā arī
jau minēto kursu beidzējus) nebija iespējams nokomplektēt grupas, tika lūgta (un arī saņemta)
VK(b)P CK atļauja operatīvo grupu komplektēšanai piesaistīt arī Krievijas latviešus.
Operatīvās grupas sekoja frontes karaspēkam un uzreiz pēc teritorijas atbrīvošanas
no vācu karaspēka uzsāka organizēt attiecīgo iestāžu darbu. Līdz ar apriņķa partijas un
padomju iestāžu darbības uzsākšanu operatīvās grupas pārstāja eksistēt. Visilgāk pastāvēja
Liepājas, Ventspils, Talsu, Kuldīgas un Tukuma apriņķa operatīvās grupas, kas beidza
darbu tikai 1945. gada maijā pēc Vācijas armijas grupējuma Kurzemē kapitulācijas.
Neraugoties uz šķietamo organizētību un plānošanu, operatīvo grupu komplektēšana
lielā mērā notika pēc ad hoc principa. Protams, partijas apriņķa komiteju vai svarīgāko
iestāžu vadītāji tika samērā rūpīgi izraudzīti, taču mazāk svarīgus pienākumus nācās
uzdot cilvēkiem, kas paši pieteicās vai kurus kāds ieteica. Kad attiecīgajai operatīvajai
grupai bija jāsāk pildīt savas funkcijas, tā parasti nebija pilnībā nokomplektēta, tas
attiecās arī uz Kurzemes apriņķu operatīvajām grupām, kuru sastāva papildināšanai
bija aptuveni deviņi mēneši laika. Jēkabpils apriņķa partijas komitejas 1945. gada
10. janvāra atskaitē paskaidrots, ka apriņķa vadība bija cerējusi, ka īsā laikā pēc apriņķa
atbrīvošanas ieradīsies operatīvā grupa apmēram 100 cilvēku sastāvā. Faktiski
desmit dienu laikā pēc apriņķa atbrīvošanas no apriņķa apzinātajiem cilvēkiem ieradās
tikai deviņi, nākamo četrarpus mēnešu laikā vēl 30. Tādēļ nācās komplektēt kadrus
no “vietējiem resursiem”, īpaši pagastu izpildkomiteju priekšsēdētāju izvēlē nācās izlīdzēties
ar vietējiem iedzīvotājiem. 11 Lai aizpildītu brīvās vakances, meklēja dzīvus
palikušos 1940.–1941. gada aktīvistus, kā arī jaunsaimniekus, ko bija represējusi vācu
okupācijas vara. Izrādījās, ka no 30 pagastu un pilsētu izpildkomiteju priekšsēdētājiem
četri bija bijuši evakuācijā, 26 bija vietējie, no tiem seši bijušie partizāni. No pagastu
izpildkomiteju priekšsēdētājiem tikai viens bija partijas biedrs. 12 Ilūkstes apriņķa partijas
komitejas 1944. gada 15. septembra ziņojumā teikts, ka Ilūkstes operatīvā grupa sāka
darbu triju partijas aktīva un 19 padomju aktīva darbinieku sastāvā. Ziņojuma sastādīšanas
laikā no 16 štatā paredzētajiem partijas darbiniekiem bija septiņi. Tā kā nebija
iepriekš sagatavotu pagastu izpildkomiteju priekšsēdētāju, tos sameklēja no vietējiem
iedzīvotājiem, tāpat arī sekretārus un izpildkomiteju locekļus. 13
LKP biedru skaita pieaugums, reģionālā
un sociālā struktūra
Operatīvo grupu darbinieki bija tie, kas 1944. gada vasarā un rudenī sāka no jauna
veidot kompartijas struktūras. Samērā ātri tas notika LKP CK un Rīgas pilsētā un tās
rajonos, nedaudz lēnāk, bet arī pietiekami efektīvi apriņķos, bet vislēnāk – pagastos.
To apliecina arī statistikas dati (sk. 1. un 2. tabulu).