Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Ritvars Jansons. Kriminālvajāšana par pretpadomju propagandu un aģitāciju PSRS/Latvijas PSR 1956. gada novembra vidū Ventspils 1. vidusskolas 10. klasē politinformācijā par Ungārijas notikumiem kāds skolnieks stāstīja, visticamāk, no Rietumu radiopārraidēm iegūtas ziņas par PSRS armijas zvērībām Ungārijā. Klases audzinātāja puisim ļāva runāt. Jau oktobra vidū 11. klases skolnieks Ābols visas klases vārdā bija uzrakstījis vēstuli Ņ. Hruščovam, kurā tika prasīta Latvijai neatkarība, tomēr skolas kompartijas biedru sapulcē par notikušo klusēja. 13 Par Ungārijas notikumiem Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam V. Lācim vēstuli nosūtīja dzejnieks Ojārs Vācietis. Tajā O. Vācietis Ungārijas revolūcijas apspiešanu dēvēja par traģēdiju un aicināja notikušo nenoklusēt. No V. Lāča tika saņemta pretrunīga atbilde, ka jārakstot patiesība. Vienlaikus V. Lācis atgādināja O. Vācietim, ka rakstniekiem viedoklis jāpauž tā, lai uzrakstītais nekalpotu PSRS nomelnošanai. 14 Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs un LKP CK loceklis V. Lācis 1959. gada 1. jūlija PSKP CK Prezidija sēdē par Ungārijas notikumu ietekmi Latvijā izteicās šādi: “Jāsaka tieši, ka ungāru notikumi sacēla daudz putekļus gan inteliģencē, gan jaunatnē. Viņi sākumā nesaprata, kas tie par notikumiem, un uzskatīja tos par revolūciju [..] Mūsu nacionālisti pacēla galvas pat tiktāl, ka draudēja: “Ja mums būs tāda situācija – pakārsim, nošausim.” Dažus bija jāpieliek pie vietas. Un tad daži mūsu biedri, paturot prātā ungāru notikumus un aizbildinoties, ka jāņem vērā visi faktori, sāka rūpēties, lai pie mums tādu asumu nebūtu. Tā arī tas sākās [domātas reformkomunistu aktivitātes. – R. J].” 15 Pēc Ungārijas revolūcijas – 1957. gadā Latvijas PSR VDK ierosināja vairākas krimināllietas par pretpadomju propagandu un aģitāciju pret cilvēkiem, kuri mutiski bija atbalstījuši Ungārijas sacelšanos. 1956. gada 21. novembrī tika aizturēts Hugo Briedis. Viņš 1956. gada 6. novembrī svinīgajā sanāksmē par godu 1917. gada oktobra apvērsumam pajautāja: “Kad pie mums mainīsies vara tāpat kā Ungārijā?” 16 1957. gada 14. februārī Latvijas PSR VDK arestēja atslēdznieku Juriju Lobānovu, kurš pēc tam, kad tika aizturēts par huligānismu, milicijas iecirknī uzteica Ungārijas sacelšanos. 17 1957. gada 9. oktobrī Latvijas PSR VDK aizturēja dzejnieku Ludvigu Otomāru Rikmani, kurš bija vērsies pret krieviem, piesolīdams tiem Ungārijas sacelšanās atkārtojumu Latvijā. 18 1958. gada 12. februārī Latvijas PSR VDK aizturēja dzelzceļa kalpotāju Haraldu Blūmentālu – viņš bija atbalstījis ungāru sacelšanos 1957. gadā. 19 1959. gada 14. jūlijā PSRS Prokuratūra sāka uzraudzību Priedaines slimnīcas vadītāja Arnolda Tīmaņa krimināllietā. A. Tīmanis bez citiem nodarījumiem, ko definēja kā pretpadomju aģitācija, bija izteicies, ka Ungārijā PSRS karaspēks apspiedis tautas revolūciju. 20 Par Ungārijas sacelšanās atbalstīšanu apsūdzēja arī 1959. gada 17. oktobrī arestēto gravieri Ichoku Engelbergu, 21 1960. gada 13. februārī arestēto Kārli Baumani, 22 bet 1960. gada 13. aprīlī arestētā strādnieka Viļa Alfrēda Kalniņa apsūdzībā minēts, kā viņš nosodījis PSRS veikto Ungārijas apspiešanu. 23 1960. gada 12. februārī VDK aizturētais Mārtiņš Zeltiņš tika arestēts par to, ka 1959. gada jūlijā 405
406 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) rakstītajās vēstulēs Latvijas PSR LKP CK amatpersonām pārmeta samierināšanos ar Ungārijas revolūcijas apspiešanu. 24 Represijas pret Ungārijas revolūcijas piekritējiem Latvijā izrietēja no PSKP CK politikas pret Ungāriju un attieksmes pret revolūcijas atbalstītājiem Padomju Savienībā. Tā kā Latvija bija tā sauktā PSRS nacionālā republika, Latvijā pret Ungārijas notikumu atbalsīm vērsās īpaši krasi. Situāciju Latvijā saasināja arī PSKP CK neuzticība daļai LKP CK vadības. Maskava un vietējie kompartijas stingrā kursa aizstāvji sāka vērsties pret tiem LKP biedriem, kuri mēģināja iestāties par latviešu interesēm tūlīt pēc Ungārijas sacelšanās. PSKP CK neapmierinātība ar LKP vadību, kas apogeju sasniedza 1959. gada LKP CK jūlija plēnumā, brieda jau tūlīt pēc Ungārijas notikumiem. Taču partijas iekšējās cīņas par varu un tās saistība ar represijām 50. gadu otrajā pusē vēl jāpēta. Par LKP CK biroja attieksmi pret Ungārijas notikumu atbalsīm Latvijā liecina biroja izteiktais stingrais rājiens Latvijas PSR kultūras ministra vietniekam Pāvelam Čerkovskim, ko uzstāja LKP CK sekretārs Ādolfs Migliniks. Pēc Ungārijas notikumiem P. Čerkovskis izteicās, ka nepareizi traktētais nacionālais jautājums izraisīja Ungārijas notikumus un satrauc tas, ka šādi notikumi iespējami arī Latvijā. P. Čerkovski, pēc LKP Daugavpils komitejas sekretāra Rudomjotova domām, aizstāvējis Eduards Berklavs. 25 E. Berklavs gan bija aizstāvējis Rudomjotova nostājai pretējo P. Čerkovska viedokli – nepieciešamību Daugavpilī kultūras dzīvi attīstīt arī latviski. 26 Taču par E. Berklava atbalstu P. Čerkovskim Ungārijas jautājumā ziņu nav. 1956. gada 6. novembrī – divas dienas pēc PSRS militārās intervences Ungārijā PSKP CK Savienoto republiku partijas orgānu daļas vadītāja vietnieks P. Pigaļevs PSKP CK nosūtīja izziņu par savienoto republiku partijas organizāciju veikto darbu, lai darbaļaudīm izskaidrotu notikumus Ungārijā. Dokumentā uzrādīts, ka PSRS, īpaši Baltijas republikās un Rietumbaltkrievijā, atsevišķi cilvēki Ungārijas jautājumā izteikuši oficiālajam padomju viedoklim neatbilstošus uzskatus. 27 1956. gada 24. novembrī PSKP CK Savienoto republiku partijas orgānu daļas vadītājs J. Gromovs ar pavadvēstuli nosūtīja CK tai adresētu LKP CK sekretāra Jāņa Kalnbērziņa ziņojumu par vairāku LKP CK biroja un CK locekļu politiski kļūdaino viedokli valodu jautājumā. 1956. gada 23. novembrī LKP CK sekretārs J. Kalnbērziņš parakstīja PSKP CK adresētu vēstuli, kurā sūdzējās, ka LKP CK biroja 12. novembra sēdē E. Berklavs, kā arī Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs Kārlis Ozoliņš sazvērējušies un uzstājušies ar iepriekš sagatavotām politiski kļūdainām runām. Šajā sanāksmē E. Berklavs, kurš tolaik bija LKP Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs, operēja ar statistiku par latviešu mazākumu LKP un republikas pārvaldes institūcijās, kā arī minēja arvien pieaugošo cittautiešu migrantu skaitu Latvijā, jo sevišķi Rīgā. K. Ozoliņš uztraucās par to, ka, LKP dominējot krieviem, tā nestrādā vietējā valodā un kļūst līdzīga sektai.
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255:
Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 256 and 257:
Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275:
Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Page 290 and 291:
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309:
Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 310 and 311:
Page 312 and 313:
Page 314 and 315:
Page 316 and 317:
Page 318 and 319:
Page 320 and 321:
Page 322 and 323:
Page 324 and 325:
Page 326 and 327:
Page 328 and 329:
Page 330 and 331:
Page 332 and 333:
Page 334 and 335:
Page 336 and 337:
Page 338 and 339:
Page 340 and 341:
Page 342 and 343:
Page 344 and 345:
Page 346 and 347:
Page 348 and 349:
Page 350 and 351:
Page 352 and 353:
Page 354 and 355:
Page 356 and 357: Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 358 and 359: Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 376 and 377: Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 402 and 403: Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405: Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 426 and 427: Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429: Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 454 and 455: Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?