Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

98 Nacistiskās Vācijas okupācija Latvijā (1941–1945)
3. tabula
Baltvācieši un nevācu izcelsmes izceļotāji Austrumzemē
un citos austrumu apgabalos, sadalīti pēc grupām,
kā noteikts 1941. gada 4. augusta rīkojumā 43/AS
Grupa* Personu skaits %
1. grupa 58 1,9
2. grupa 804 26,9
3. grupa 1531 51,2
4. grupa 4 0,3
1939. gada izceļotāji 513 17,1
Bez grupas 79 2,6
Kopā 2989 100,0
* Grupu raksturojumu sk. 86. un 87. lpp.
Ja 3. tabulā atskaitām no Vācijas atpakaļ atsūtītos igauņus un latviešus,
tad redzam, ka statistikā no personām, kuras drīkstēja atgriezties, dominē
baltvāciešu pēcizceļotāji (1. un 2. grupa) gan absolūtajos (862 personas), gan
arī relatīvajos (28,8%) skaitļos un 1939. gadā baltvāciešu izceļotāju ir mazāk –
tikai 513 personu jeb 17,1 procents no kopskaita. Ja aplūkojam 4. tabulu, kurā
uzradīti vkE gadījumi, tad vēl skaidrāk parādās, ka baltvāciešu pēcizceļotāji ir
neproporcionāli daudz pārstāvēti šajā personu statistikā salīdzinājumā ar 1939. gada
izceļotājiem: 748 pret 331, respektīvi, 63,3 procenti pret 27,5 procentiem. Latvijā
pēcizceļotāju īpatsvars (1. un 2. grupa) pret 1939. gada izceļotājiem bija vēl
lielāks: 237 pret 72 personām, respektīvi, 70,5 procenti pret 21,5 procentiem
(sk. 5. tabulu).
Toties procentuālais sadalījums starp 1939. gada izceļotājiem un 1941. gada
pēcizceļotājiem Vācijas reihā bija pavisam citāds – tas izpaudās izceļotāju labā.
Igaunijas gadījumā uz 2,7 izceļotājiem bija viens pēcizceļotājs (2,7:1), bet Latvijas
gadījumā uz sešiem izceļotājiem – viens pēcizceļotājs (6:1). Abās zemēs kopā attiecība
bija 4,8:1 izceļotāju labā. 63 Ja tomēr pēcizceļotāji drīkstēja ieņemt vairāk amatu
nekā izceļotāji, ja vairāk pēcizceļotājiem nekā izceļotājiem deva atļauju atgriezties
viņu agrākajā dzimtenē, tad šo parādību pamatā nebija nekāda nejaušība, bet
parādības cēloņi meklējami nacionālsociālistiskajā baltiešu politikā (sīkāk sk. 7. nodaļu).