Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Aleksandrs Ivanovs. Padomju politika Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū modernizācijas procesa konkrēta izpēte Latvijā, kā arī citās Baltijas valstīs atklāja tā pretrunīgās, pat – negaidītās sekas; lai gan padomju režīms mērķtiecīgi mēģināja pilnīgi integrēt latviešus, lietuviešus un igauņus padomju sabiedrībā, nacionālā opozīcija (respektīvi, pretošanās) padomju varai palika un pat pieauga, tieksme atgūt nacionālo neatkarību netika pārvarēta, nacionālā pašapziņa strauji attīstījās, par spīti padomju politikai, un tādēļ tika apšaubīta viena no modernizācijas teorijas pamatatziņām, ka perspektīvā modernizācija ved uz Baltijas tautu nacionālās identitātes zaudēšanu. 121 Tās vietā priekšplānā tika izvirzīta cita tēze: “Baltija ir Padomju Savienības reģions, kurā bija jābūt liecībām par nacionālās neapmierinātības samazināšanos [..]. Taču, par spīti modernizācijai, [nacionālo] grupu vilšanās saglabājusies un pat pastiprinājusies.” 122 Sovetoloģijā modernizāciju uzskatīja par vienu no padomju politikas mērķiem. Ņemot vērā, ka savukārt modernizācijas mērķis bija nekrievu tautu pilnīga integrēšana padomju sistēmā un nacionālās identitātes lomas mazināšana, 123 padomju politiku Baltijā bieži vien identificēja ar nacionālo politiku. Pētot padomju politikas pasākumus un panākumus, pētnieki secināja, ka padomju (respektīvi, nacionālā) politika Baltijā cietusi neveiksmi, jo Baltijas tautas faktiski netika integrētas padomju sabiedrībā šo tautu noturīgās etnomentalitātes dēļ. 124 Turklāt modernizācija Baltijā arī sekmēja nacionālās pašapziņas attīstību. 125 Dažos darbos pētīts arī modernizācijas “mehānisms”, kas iedarbojas uz nacionālo pašapziņu. Šeit jāmin arī Baltijas tautu modernizācija un sovetizācija. 126 Jāsecina, ka modernizācijas teorija ir visai pretrunīga, abstrakta un pat spekulatīva. Modernizācijas teorijā var izdalīt it kā divus līmeņus. Pirmajā – “akadēmiskajā” līmenī apkopotas labas iestrādes, kas arī mūsdienās izmantojamas padomju politikas izpētē, jo modernizācijas koncepts 127 patiešām sniedz sistēmisku priekšstatu par padomju politikas fenomenu Baltijā, ievērojot tās mērķus, konkrētus pasākumus un tās realizācijas sekas. Turpretim otrajā – “politiski ideoloģiskajā” līmenī parādās diezgan brīvas (spekulatīvas) modernizācijas procesu interpretācijas, kas diemžēl nedod iespēju adekvāti novērtēt padomju politiku Latvijā un visā Baltijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū. Modernizācijas teorijas trūkumus nosaka apriorās tēzes, uz kurām tā balstīta. Turklāt modernizācijas teorija tika pamatota, ievērojot apsvērumus par padomju režīma pastāvēšanas ilgstošo perspektīvu. Tāpēc tā prasīja akcentēt vispirms faktus, kas varēja liecināt par padomju politikas “panākumiem” Baltijas tautu integrācijā padomju sistēmā. Citiem vārdiem, politiski ideoloģiskajā līmenī modernizācijas teorija ir kā padomju koncepcijas savāds atspulgs – abas koncepcijas priekšplānā izvirzīja integrācijas procesus, abas pieejas, analizējot šos procesus, par noteicošiem uzskatīja sociāli ekonomiskos rādītājus, abās koncepcijās par zemu tika vērtētas Baltijas tautu perspektīvas atgūt neatkarību un pārvarēt padomju politikas sekas. Ievērojot šo līdzību, dažreiz pat rodas 325
326 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) iespaids, ka modernizācijas teorija tapa “sociālisma celtniecības” koncepcijas ietekmē, jo beigu beigās empīriskais materiāls, uz kuru balstījās modernizācijas procesu izpēte, tika lielākoties aizgūts no padomju pētnieku darbiem un no Padomju Savienībā publicētajiem statistiskiem krājumiem. Līdz ar modernizācijas teoriju sovetoloģijas apritē bija arī citas teorijas, kuru ietvaros tika izstrādāts oriģināls instrumentārijs, kas izmantojams padomju politikas, kā arī politisko, sociālo, nacionālo un kultūras procesu izpētē Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū. Kā piemēru var minēt strukturētu pieeju integrējošo un “šķirošo” spēku mijiedarbības izpētē. Pielāgojot šo pieeju situācijas izpētei Baltijā, zinātnieki atzīmē: “Ekonomiskā un kultūras situācija, kas dominē padomju rietumos [respektīvi, Baltijā, kā arī Moldāvijā, Ukrainā, Baltkrievijā. – A. I.], izdara spiedienu uz šī reģiona nācijām, lai tās integrētu un homogenizētu; par spīti tam, bet, iespējams, daļēji arī pateicoties šim spiedienam, [..] etniskums aizstāv savu savdabīgumu un dzīvotspēju.” 128 Tādējādi integrējošiem spēkiem – Komunistiskajai partijai, komjaunatnei, arodbiedrībām, PSRS Bruņotajiem spēkiem 129 – pretojas “šķirošie” spēki – rūpniecības uzņēmumu un kolhozu vadītāji, kuriem ir tieksme pēc plašākas rīcībspējas, vecāko paaudžu pārstāvji, kas atceras Baltijas valstu neatkarības posmu, garīgā un kultūras orientācija uz rietumnieciskajām vērtībām un citi faktori. 130 Būtībā šī pieeja nav sevišķi oriģināla, to var uzskatīt par modernizācijas teorijas modifikāciju, jo integrējošie spēki ir modernizāciju sekmējošie faktori, bet “šķirošie” spēki – kvalitatīvi rādītāji, kas raksturo Baltijas tautu nacionālo pašapziņu. Tātad sovetoloģijā ir nostiprinājies uzskats, ka padomju politikas realizācijā kavējošs faktors ir tieši Baltijas tautu etnomentalitāte un nacionālā pašapziņa. Tāpēc zinātniskajā literatūrā sevišķi liela uzmanība pievērsta nacionālisma fenomenam un tā izpausmēm Latvijā un visā Baltijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū. Pētot Baltijas tautu nacionālisma fenomenu, sovetologi balstījās uz fundamentālām koncepcijām, kas tika pielāgotas situācijai Baltijā. 131 Publikācijās nacionālo pašapziņu interpretēja kā nacionālisma izpausmes formu. Pētnieki atzīmē, ka termins “nacionālisms” tiek izmantots divās nozīmēs: “Pirmkārt, lai apzīmētu savu piederību specifiskai etniskās kopības apjēgšanai, otrkārt, lai parādītu vēlmi pasargāt nacionālo kopību no kultūras, lingvistiskās vai bioloģiskās asimilācijas. [..] Šajā ziņā nacionālisms skaidrojams kā atbilde uz izaicinājumu.” 132 Tādējādi Baltijas tautu nacionālisms ir “etniskā kolektīva interešu apzināta vai instinktīva sargāšana un veicināšana, no kurām [respektīvi, interesēm. – A. I.] nozīmīgākā ir pašsaglabāšanās” 133 . Uzskatot Baltijas tautu nacionālismu par svarīgāko kavējošo faktoru padomju politikas īstenošanā, nacionālismu uzskatīja par vienu no galvenajiem sociālās attīstības virzītājspēkiem pasaulē; 134 tika arī atzīmēts, ka procesi Baltijā pilnīgi atbilda šīm vispasaules tendencēm. 135 Vienlaikus tika skaidrota arī PSRS situācijas specifika, ko nosakot divu
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255:
Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 256 and 257:
Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275:
Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 276 and 277: Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 306 and 307: Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309: Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 358 and 359: Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 376 and 377:
Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 378 and 379:
Page 380 and 381:
Page 382 and 383:
Page 384 and 385:
Page 386 and 387:
Page 388 and 389:
Page 390 and 391:
Page 392 and 393:
Page 394 and 395:
Page 396 and 397:
Page 398 and 399:
Page 400 and 401:
Page 402 and 403:
Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405:
Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 406 and 407:
Page 408 and 409:
Page 410 and 411:
Page 412 and 413:
Page 414 and 415:
Page 416 and 417:
Page 418 and 419:
Page 420 and 421:
Page 422 and 423:
Page 424 and 425:
Page 426 and 427:
Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429:
Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 430 and 431:
Page 432 and 433:
Page 434 and 435:
Page 436 and 437:
Page 438 and 439:
Page 440 and 441:
Page 442 and 443:
Page 444 and 445:
Page 446 and 447:
Page 448 and 449:
Page 450 and 451:
Page 452 and 453:
Page 454 and 455:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?