09.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte Vīksne. Salaspils nometne soda nometņu tipoloģijā<br />

Bija divas darbavietas – Daugavas krastā notika kokmateriālu gatavošana celtniecībai,<br />

un topošās nometnes teritorija. Vienlaikus bija jāsagatavo celtniecībai laukums,<br />

t.i., jānolīdzina pauguri, jānocērt retās priedītes, kā arī jāgatavo kokmateriāli. Pēc tam<br />

kad Rīgas 2. būvkantoris piekrita būvēt nometni, noslēdza līgumus ar triju gateru īpašniekiem.<br />

Iesākumā, kamēr gateri nebija uzstādīti, no Rīgas SD vairākas automašīnas<br />

atveda dēļus. Baļķus līdz Salaspils gaterim ar plostiem pludināja pa Daugavu. Nolīgtie<br />

enkurnieki ar ķekšiem izvilka baļķus no Daugavas, savukārt karagūstekņi baļķus aizvilka<br />

līdz gaterim, kur tos sazāģēja baraku celtniecībai piemērotos dēļos. Pēc M. Kačerovska<br />

liecības, 1941. gada rudenī Daugavmalā bijis nodarbināts apmēram 100 cilvēku, bet<br />

būvlaukumā – 200 karagūstekņu, 65 vēlāk tos arvien vairāk aizvietojuši ebreji. Darba<br />

apstākļi bijuši ļoti smagi – aukstums, nepiemērots apģērbs, nepietiekams un mazvērtīgs<br />

uzturs. Lai sagatavotu vietu baraku būvniecībai, nācies kurt ugunskurus, lai<br />

atkausētu zemi. Kokmateriālus būvlaukumā nogādāja ar zirgu, šim nolūkam tika nolīgti<br />

12–15 zirgu pajūgi no vietējiem iedzīvotājiem, 66 taču nereti to vajadzēja darīt strādniekiem<br />

– sākumā karagūstekņiem, bet kopš 1942. gada janvāra šim nolūkam izmantoja<br />

tikai ebrejus.<br />

Var teikt, ka Salaspils galvenos būvdarbus – nometnes celtniecību, sākot ar<br />

1941. gada decembri, veica no Vācijas reiha un protektorāta atvestie ebreji. 1941.–<br />

1942. gada mijā Salaspilī jau strādāja 1000 ebreju. 67 Tāpēc šo Salaspils nometnes<br />

būvfāzi daži autori sauc par “ebreju fāzi” 68 vai arī runā par Salaspils uzbūves fāzi un<br />

ebrejiem. 69<br />

Salaspils celtniecības posms, piedaloties ebrejiem, ilga no 1941. gada decembra<br />

līdz 1942. gada jūlijam–augustam, kad pēdējos būvdarbos iesaistītos ebrejus atsūtīja<br />

atpakaļ uz geto Rīgā. Pēc mūsdienu vēstures pētniecības atziņām, jāvērtē, ka šajā<br />

laikposmā Salaspils būvdarbos varēja būt iesaistīts 1500–1800 ebreju. 70 Oficiālas vācu<br />

statistikas par šo laikposmu trūkst, izņemot ziņas, ka 1942. gada 5. janvārī darbos Salaspilī<br />

bija iesaistīts 1000 ebreju. 71 Tie bija no Vācijas vai protektorāta deportēto ebreju<br />

transportiem. Kad tie nonāca Šķirotavā Rīgā, tad atvestos ebrejus novietoja vai nu<br />

Jumpravmuižā, vai arī Rīgas geto. Darbam Salaspilī parasti atlasīja vīriešus vecumā<br />

no 16 līdz 50 gadiem. Viņiem pateica, ka Salaspilī būvēs mājokļus viņu ģimenēm un<br />

drīzumā visi varēs apvienoties. 72 Jumpravmuižā atlases darbus parasti veica vēlākais<br />

Salaspils komandants Rihards Nikels (Nickel) un Rūdolfs Zeks (Seck), bet Rīgā šo<br />

darbu veica geto komandants Kurts Krauze (Krause) un viņa palīgs Maksis Gimnihs<br />

(Gymnich). Kad Rīgā bija izveidota ebreju geto pārvalde, tad personu atlase Salaspilij<br />

notika ar geto darba vadītāja, atsevišķu transporta pavadoņu un ebreju slimnīcas vadītāja<br />

piedalīšanos. 73<br />

No dažādām dokumentārām un izdzīvojušo liecībām varam iegūt šādu kopainu par<br />

ebreju nosūtīšanu uz darbiem Salaspilī: 74<br />

229

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!