Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Kaspars Zellis. Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1944.–1945. gadā
– laupīšanas un postīšanas notikušas bez kādas nozīmes un jēgas;
– tajās piedalās arī virsnieki un komisāri. 98
Šādai propagandai bija trīs mērķi:
1. Lai apkarotu daļā sabiedrības klīstošās runas par t.s. trešo iespēju, t.i., ka boļševiki
neesot vairs agrākie un ka Rietumu sabiedrotie neļaus okupēt Baltiju vai arī tā
būs tikai pagaidu okupācija. 99
2. Tas veicināja to iedzīvotāju evakuāciju, kuri bēga no “boļševiku zvērībām”.
3. Tas lika saprast, ka padomju okupētajā daļā “Baigais gads” ir atgriezies, tādēļ
latviešu karavīriem ir jācīnās vēl drosmīgāk, bet civiliedzīvotājiem jāpalīdz šajā cīņā. 100
Pret šo “Lucifera pasauli” 101 propagandai vajadzēja pretnostatīt arī “gaišos spēkus”
– vācu karavīrus un to sabiedrotos.
Kā pretpolu ziņām par padomju armijas lielajiem zaudējumiem avīzes un žurnāli
publicēja fotogrāfijas, kur bija redzams, kā vācu kara tehnika dodas uz fronti, karaspēka
apgādes pilnās mašīnas un tikko saformētās vienības. Tas netieši apliecināja propagandas
izdomājumu par to, “ka vācu vadības rīcībā visos Eiropas kara laukos ir stratēģiskā
rezerve, kas brīdī, kad arī pārējos Eiropas cietokšņa sektoros tuvojas izšķirīgi notikumi,
jāvērtē par sevišķi nopietnu faktoru” 102 .
Sākot ar 1944. gadu, propagandā parādās jauna ieroču kategorija – jaunie brīnum-
jeb atmaksas ieroči (Vergeltungswaffen), ar kuriem Vācija spētu sakaut ienaidnieku. Kā
rakstīja laikraksts “Līdums”, “Atbilstoši savai psihei vai kulturālajai nostājai imperiālistiskā
kara nometne laiž darbā imperiālistiskus paņēmienus: militāras tradīcijas un cilvēku un
ieroču masas. Turpretī nacionālā kara nometne – izdomu, personīgu ierosmi, apķērību
un drosmi. Var pilnīgi paļauties, ka jaunie ieroči, tā jaunie kara paņēmieni un kopā ar
tiem ejošais laiks ļaus Eiropas nacionālām potencēm uzveikt internacionālos imperiālistus.”
103 – “Galavārdu šinī karā neatkarīgi no acumirklīgiem lokāla rakstura panākumiem
teiks vācu jaunie ieroči, kas pagaidām uzticamu un labi sagatavotu vīru rokās gaida
Lielvācijas bruņoto spēku virspavēlnieka Ādolfa Hitlera vēsturisko pavēli, kas izšķirs
līdz šim lielākā un baismīgākā kara iznākumu.” 104
Šādi atmaksas ieroči parādās 1944. gada jūnijā vadāmo operatīvi taktisko raķešu
Fieseler Fi 103 veidolā, kuras plašāk pazīstamas J. Gebelsa dotajā nosaukumā V1
(proti, Vergeltungswaffe 1). 105 Pirmo reizi šo ieroci izmantoja 13. jūnija rītā pret Londonu,
par ko propaganda sacēla lielu troksni. 17. jūnijā “Tēvija” iznāk ar kliedzošiem
virsrakstiem – “Vācijas atbilde teroram. Vissmagākā kalibra jauna veida sprāgstķermeņi
pret Angliju”. 106 Rezumējot “Tēvija” secināja: “Tagad nav ne mazākās šaubas par to,
ka vācu jaunā ieroča lietošana pret Angliju nozīmē pieteiktās atmaksas sākumu vai
vismaz priekšspēli.” 107
1944. gada 14. jūlijā ilustrētais laikraksts “Laikmets” prezentēja “Tanku briesmas” 108 –
jauno raķetieroci, kurš “ir tikai viens no daudzajiem vācu izgudrojumiem, kas palīdzēs
71