Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Juris Pavlovičs. Latvijas reokupācija 1944–1946: historiogrāfijas apskats kopumā nepārtraukti pārveidojās un daudzi reokupācijas procesa aspekti bija tiešas šo pārmaiņu norises sekas. Līdz ar to katram apskatāmās tēmas pamatjautājumam ir nepieciešama īpaša pieeja. Kā pirmā jāizdala padomju okupācijas režīma varas aparāta novērtējuma problēma. Politiskās vēstures metodoloģija, kas izmantota, pētot valstis ar stabilu birokrātijas un likumdošanas sistēmu, diemžēl ir mazefektīva attiecībā uz 40. gadu PSRS, kur pastāvēja atšķirīgi lēmumu pieņemšanas un izpildes principi. Autori, kas traktējuši PSRS valsts iekārtu kā labi funkcionējošu Eiropas parauga republiku, ir pieļāvuši kļūdu, kas ievērojami mazinājusi viņu darbu vērtību. Neraugoties uz milzīgo reokupācijas procesā iesaistīto resoru apjomu, pašu procesu noteica ļoti ierobežota personu loka voluntāri lēmumi, kuru izpilde jau rīkojumu nodošanas reģionālā līmeņa starpposmos kļuva par slikti organizētām improvizācijām, kas galu galā izrādījās veiksmīgas tikai režīma militārā pārspēka dēļ. 5 Politiķu un ierēdniecības vietā objektīva reokupācijas perioda pētnieka uzmanības centrā jānonāk nomenklatūrai – centrālajiem varas orgāniem tieši padoto amatpersonu lokam, kas veidoja faktisko padomju varas eliti. 1944.–1946. gadā Latvijā nomenklatūras slānis vēl tikai atradās veidošanās stadijā, taču jau tad izjuta tās pašas grūtības, ko pārcieta analoģiskas institūcijas Maskavā un citos PSRS reģionos, – kvalificētu kadru trūkumu, frakciju intrigas un starpresoru konfliktus. Šī perioda norises var izprast, tikai ņemot vērā padomju varas aparāta pēckara iekšējo sadrumstalotību un to, ka VK(b)P un tās Latvijas filiāle atradās tikpat sarežģītā situācijā. Aiz propagandas saukļiem par partijas vienotību slēpās kara un sabiedrības militarizācijas rezultātā novājināta varas elite, kas bija spiesta no jauna noteikt amatu hierarhiju un saskaņot dažādu grupējumu intereses. Pārmaiņas valsts iekārtā likumsakarīgi izraisīja pārmaiņas arī Latvijas administratīvi teritoriālā dalījuma sistēmā, sākot aizstāt līdzšinējo pagastu administrāciju ar ciemu izpildkomitejām un mainot apriņķu robežas. Līdz tam apriņķu un pagastu teritoriālās aprises daudzus gadsimtus bija noteikusi reģionālās ekonomikas specifika, un tie veidojās par tradicionāli savrupiem apgabaliem. Mainot visu iepriekšējo varu respektētās pagastu robežas pašos pamatos, tika pārveidota līdz tam pastāvējusī Latvijas lauku sabiedrība un tās kultūras tradīcijas. Līdz ar to padomju režīma uzsākto administratīvi teritoriālo reformu nepieciešams skatīt nevis kā vēl vienu reokupācijas perioda likumdošanas tehnisko procedūru, bet gan kā lūzuma brīdi latviešu nācijas pastāvēšanas vēsturē un okupācijas režīma apzināti uzsāktu sociālās transformācijas procedūru. Šis reokupācijas perioda aspekts it īpaši ir svarīgs, pētot latviešu etnisko vēsturi plašāka posma, piemēram, visa 20. gadsimta ietvaros. Vienlaikus ar visaptverošu politisko un ekonomisko pārveidi 1944.–1946. gadā Latvijas teritorijā norisinājās iespaidīga padomju militārā reokupācija, par kuras redzamāko iezīmi kļuva pastāvīga okupācijas karaspēka milzīgu garnizonu izvietošana. Turklāt tieši 255
256 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) apskatāmajā periodā šis karaspēks baudīja īpašu statusu sakarā ar karastāvokļa saglabāšanos, un tā galvenās un pat atsevišķu karaspēka daļu vadības struktūras varēja atļauties ignorēt ne tikai iedzīvotāju, bet arī jebkuru civilo un drošības iestāžu intereses. 6 Līdz ar to padomju armijas atkārtotā ienākšana un izvietošanās Latvijā 40. gadu vidū aplūkojama kā īpašs reokupācijas procesa aspekts, ko bieži vien nepieciešams skatīt ārpus parādību kopainas konteksta. Militārvēsturiskie jautājumi šai gadījumā ir mazsvarīgi. Padomju armijas skaitliskais sastāvs, tehniskais nodrošinājums un kara plāni var interesēt reokupācijas pētnieku tikai tiktāl, cik tie izskaidro konkrētu garnizonu dislokāciju, personāla skaitu un izvietojuma iemeslus. Daudz svarīgāka ir īpašā situācija, kas izveidojās padomju Bruņotajos spēkos pēckara demobilizācijas laikā. Kara laika armijas saglabāšana miera apstākļos un jaunāko gadagājumu karavīru atvaļināšanas aizkavēšana noveda pie tā, ka laikā no 1945. gada līdz 1947. gadam desmitiem dažādu PSRS reģionu vietējo garnizonu atteicās pakļauties vietējām varas iestādēm un uz mēģinājumiem ierobežot karavīru noziedzīgo rīcību atbildēja pat ar bruņotu pretošanos. Latvijā, kas no okupācijas karaspēka karavīru viedokļa drīzāk bija iekarota, nevis atbrīvota zeme, karaspēka patvaļa un atsevišķu karavīru grupu noziedzīgas izdarības bija īpaši izplatītas, lai arī nesasniedza tik nopietnus apmērus kā Lietuvā. Tādējādi kā vienu no militārās reokupācijas izpētes pamatproblēmām var izdalīt Bruņoto spēku apakšvienību patvaļas ietekmi uz sovetizācijas gaitu, it īpaši tāpēc, ka visu pētniecībai nepieciešamo materiālu iespējams atrast tepat Latvijā. Otrām kārtām jāņem vērā, ka J. Staļina mēģinājums 1945.–1946. gadā restrukturēt Bruņoto spēku augstākā līmeņa hierarhiju, tādējādi mazinot militārpersonu lomu varas elitē, izrādījās ne īpaši veiksmīgs un daudzi kara apgabalu komandieri saglabāja ievērojamu politisko ietekmi. 7 Padarot Rīgu par Baltijas kara apgabala štāba mītni, tika saglabāta situācija, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi atradās vismaz vairāki padomju militārie komandieri, kuru statuss un sakari Maskavā tālu pārsniedza jebkura vietējā partijas, padomju vai drošības iestāžu vadītāja iespējas. Līdz ar to nākas izvirzīt jautājumu, cik lielā mērā Baltijas kara apgabala Latvijas atzars un vēl agrāk – padomju frontes karaspēka ievērojamākās struktūrvienības atradās ārpus tā varas aparāta, kas veidoja atjaunoto Latvijas PSR. Jāsecina, ka gūt izpratni par reokupācijas periodu izdosies, vienīgi noskaidrojot uz kuru no trim variantiem attiecināt Latvijas PSR un okupācijas karaspēka struktūru līdzāspastāvēšanu šai laikposmā – autonomu eksistenci vai sava veida divvaldību, kur militāristi ignorē mazāk ietekmīgos civilistus, uz noteiktiem nerakstītiem līgumiem balstītu sadarbību un “ietekmes sfēru” sadali vai arī slēptas padomju militārpārvaldes ieviešanu, atvēlot civiliestādēm vienīgi saimnieciskus uzdevumus risinošu apakšvienību lomu. Visbeidzot, reokupācijas perioda problemātikā ietilpst arī Latvijas ģeopolitiskā stāvokļa maiņa. Gadsimtiem ilgi būdama daļa “Baltijas jautājuma”, Latvijas teritorija pēkšņi kļuva par priekšposteni Austrumu un Rietumu militāro bloku globālās pretimstāvēšanas
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207: Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 218 and 219: Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 252 and 253: PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255: Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 258 and 259: Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 272 and 273: Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275: Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 306 and 307:
Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309:
Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 310 and 311:
Page 312 and 313:
Page 314 and 315:
Page 316 and 317:
Page 318 and 319:
Page 320 and 321:
Page 322 and 323:
Page 324 and 325:
Page 326 and 327:
Page 328 and 329:
Page 330 and 331:
Page 332 and 333:
Page 334 and 335:
Page 336 and 337:
Page 338 and 339:
Page 340 and 341:
Page 342 and 343:
Page 344 and 345:
Page 346 and 347:
Page 348 and 349:
Page 350 and 351:
Page 352 and 353:
Page 354 and 355:
Page 356 and 357:
Page 358 and 359:
Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 360 and 361:
Page 362 and 363:
Page 364 and 365:
Page 366 and 367:
Page 368 and 369:
Page 370 and 371:
Page 372 and 373:
Page 374 and 375:
Page 376 and 377:
Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 378 and 379:
Page 380 and 381:
Page 382 and 383:
Page 384 and 385:
Page 386 and 387:
Page 388 and 389:
Page 390 and 391:
Page 392 and 393:
Page 394 and 395:
Page 396 and 397:
Page 398 and 399:
Page 400 and 401:
Page 402 and 403:
Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405:
Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 406 and 407:
Page 408 and 409:
Page 410 and 411:
Page 412 and 413:
Page 414 and 415:
Page 416 and 417:
Page 418 and 419:
Page 420 and 421:
Page 422 and 423:
Page 424 and 425:
Page 426 and 427:
Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429:
Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 430 and 431:
Page 432 and 433:
Page 434 and 435:
Page 436 and 437:
Page 438 and 439:
Page 440 and 441:
Page 442 and 443:
Page 444 and 445:
Page 446 and 447:
Page 448 and 449:
Page 450 and 451:
Page 452 and 453:
Page 454 and 455:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?