Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

More documents

Recommendations

Info

Antonijs Zunda. Baltijas jautājums un Rietumvalstis: 40. gadu otrā puse–50. gadu sākums par šo sarunu gaitu un rezultātiem. Galvenais, kas satrauca baltiešus, pēc E. Nobla domām, bija neskaidrība starp oficiālajā likumdošanā noteiktajām diplomātiskajām privilēģijām un diplomāta personīgajā kapacitātē tiesībām. E. Nobls izskaidroja, ka arī turpmāk Baltijas diplomāti Anglijā baudīs ārvalstu diplomātiem piešķirto imunitāti, kā arī citas privilēģijas un tādējādi tiks pasargāti no varbūtējā PSRS spiediena. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diplomātiem tika uzsvērts, ka viņi var justies droši – Anglijas valdība arī turpmāk neatzīs Baltijas valstu inkorporāciju de iure. Novērtējot sarunu rezultātus, E. Nobls atzina, ka, pēc viņa domām, ir panākta visu pušu saprašanās. Anglija tagad varēs mainīt oficiālo akreditēto diplomātu sarakstu bez kaut kādiem sarežģījumiem. E. Nobls arī uzsvēra, ka no visiem trim Baltijas valstu diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem visinteliģentākais ir Igaunijas diplomāts A. Torma. Tieši viņš vislabāk izprata problēmas būtību un neiebilda pret tās risinājumu. 39 1950. gada vasarā Latvijas valdības ārkārtas pilnvaru nesējs K. Zariņš devās garākā ceļojumā pa Rietumeiropas valstīm, lai atgādinātu par savas valsts traģisko likteni. Viņš apmeklēja Vatikānu, Itāliju, Franciju un Vāciju. R. Febers no Ziemeļu departamenta sagatavoja analītisku dokumentu par šīm K. Zariņa aktivitātēm. Viņš atzīmēja, ka Vatikāna, Itālijas un arī Vācijas attieksme pret Latvijas Republiku ir labvēlīga. Francijā K. Zariņš sastapās ar citādu attieksmi. Viņu satrauca tas, ka šī valsts neatzīst viņa ārkārtas pilnvaras, kā arī tiesības iecelt Latvijas diplomātiskos pārstāvjus, līdz ar to Latvijas Republikai nav diplomātiskā pārstāvja Francijā. R. Febers, vērtējot K. Zariņa aktivitātes, atzīmēja, ka tās veiktas ar mērķi stiprināt arī viņa paša statusu Anglijā, it īpaši laikā, kad notiek sarunas par oficiālā diplomātu saraksta izmaiņām. 40 Kā liecina Lielbritānijas Valsts arhīva dokumenti, Anglijas Ārlietu ministrijas uzmanība apskatāmajā laikā bija pievērsta arī attiecībām starp atsevišķiem latviešu trimdas līderiem. G. Herisons no Ziemeļu departamenta 1950. gada 19. oktobrī uzrakstīja ziņojumu, kurā izvērtēja tikšanos un sarunu ar bīskapu J. Rancānu un K. Zariņu. Viņš atzīmēja, ka tās laikā J. Rancāns centies uzsvērt Latvijas Republikas bijušā parlamenta izglābušos deputātu lomu valsts statusa stiprināšanā ārvalstīs. J. Rancāns, pēc G. Herisona domām, bija izteikti ambiciozs, un tas nepatika K. Zariņam. Tikšanās gaitā J. Rancāns izvirzīja arī jautājumu par Latvijas trimdas valdības izveidošanu. Britu Ārlietu ministrijas pārstāvis, atsaucoties uz to, paziņoja, ka Anglija pašlaik neizskata jautājumu par šādas valdības nepieciešamību un tās atzīšanu. Drīz pēc šīs tikšanās G. Herisons saņēma no K. Zariņa vēstuli. Tajā Latvijas sūtnis pauda neapmierinātību, ka sarunas laikā britu Ārlietu ministrijā J. Rancāns sevi prezentējis nevis kā Latvijas Katoļu baznīcas bīskapu, bet gan kā pēdējās Saeimas vicespīkeru. K. Zariņš uzsvēra, ka J. Rancānam nav nekādu oficiālu pilnvaru pārstāvēt Latvijas valsti, viņš ir tikai Latvijas Katoļu baznīcas vadītājs – nekas vairāk. Vēstules nobeigumā K. Zariņš arī autoritatīvi paziņoja, ka lielākā daļa trimdas latviešu neuzskata J. Rancānu par vērā ņemamu politiķi. 287
288 Padomju okupācija Latvijā (1944–1990) Lielbritānijas Ārlietu ministrija arī analizēja 1950. gada 18.–20. oktobrī Londonā notikušo latviešu trimdas līderu sanāksmi, kuras laikā tika pārspriesti turpmākās darbības virzieni. Sanāksmi vadīja K. Zariņš, un tajā piedalījās J. Rancāns, V. Bastjānis, Ā. Bļodnieks, Jānis Celms, Teodots Ozoliņš u.c. Londonas tikšanās laikā tika apstrīdēta 1946. gadā Ženēvā pieņemtā Latvijas bijušo parlamenta deputātu un ministru vienošanās, ka J. Rancāns ir augstākais Latvijas pārstāvis ārvalstīs un ka viņam ir tiesības izveidot trimdas valdību. Tika uzsvērts, ka 1934. gadā beidzās Latvijas parlamenta deputātu pilnvaras un valsts attīstībā sākās jauns posms. Rietumu demokrātiskās valstis atzina 1934. gada pārmaiņas un to rezultātā izveidoto Latvijas valdību. Bet tā, domājot par darbību krīzes situācijā, 1940. gada 17. maijā piešķīra ārkārtas pilnvaras K. Zariņam. Tā kā pašlaik Rietumvalstis nav atzinušas kādu citu Latvijas Republikas valdību, tad K. Zariņš ir vienīgais tās likumīgais pārstāvis. Jautājums par 1922. gada Latvijas Satversmes atjaunošanu trimdā nav īstenojams. To varēs darīt tad, kad Latvija būs brīva un pilnībā atjaunojusi savu suverenitāti. Britu Ārlietu ministrijas sagatavotajā dokumentā atzīmēts, ka K. Zariņš aicinājis trimdas līderus būt vienotiem un kopīgi strādāt Latvijas tautas interesēs. 41 1951. gada vasarā Lielbritānijas Ārlietu ministrija vērtēja arī Igaunijas trimdas organizāciju aktivitātes un tās mēģinājumus ievēlēt Valsts prezidentu. 21. jūlijā Ārlietu ministrijā par šo jautājumu notika apspriede. R. Febers no Ziemeļu departamenta, analizējot izveidojušos situāciju, konstatēja, ka Lielbritānijas interesēs nav atzīt kaut kādas emigrācijas valdības izveidošanu. Viņš uzsvēra: ja Anglija de iure neatzīst Igaunijas PSR, tas nenozīmē, ka tai automātiski jāatzīst trimdas valdība. R. Febers arī atzīmēja, ka tas ir pret līdzšinējiem Anglijas ārpolitikas principiem – atzīt valdību, kura reāli nekontrolē savas valsts teritoriju. Situāciju, pēc viņa apsvērumiem, var sarežģīt ASV, kas ne de iure, ne de facto nav atzinušas visu triju Baltijas republiku okupāciju un aneksiju. Ja ASV atzīs Igaunijas emigrācijas valdību, ievēlēto prezidentu, tad tas nostādīs Lielbritāniju sarežģītā situācijā. Meklējot argumentus, kā no Anglijas puses labāk noraidīt atsevišķu Igaunijas trimdas organizāciju lēmumu, R. Febers atzīmēja, ka to virzītais potenciālais prezidenta kandidāts Augusts Rei, kas pilda Igaunijas Nacionālās padomes priekšsēdētāja funkcijas, nebauda vispārēju atbalstu. Kā arguments britu ārlietu resora noraidošajai attieksmei tika minēts fakts, ka Igaunijas Valsts prezidenta ievēlēšana sarežģīs igauņu attiecības ar latviešu trimdas organizācijām. Ziemeļu departamenta darbinieks bija pārliecināts, ka baltiešu trimdas valdības atzīšana no Rietumu valstu puses saasinās attiecības ar Padomju Savienību. Tā šādu soli iztulkos kā provokatīvu rīcību, kā attiecīgu aukstā kara žestu, un sasprindzinājums starptautiskajās attiecībās tikai pieaugs. Ņemot vērā šos apsvērumus, R. Febers ieteica valdībai neatzīt trimdā ievēlēto Igaunijas prezidentu un tā izdotos likumdošanas aktus. Britu valdība nedrīkst savas valsts teritorijā pieļaut šādas vēlēšanas, kā arī piešķirt
Page 1:
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5:
Latvijas Vēsturnieku komisija LATV
Page 6 and 7:
SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9:
Saturs Uldis Neiburgs Association o
Page 10 and 11:
PRIEKŠVĀRDS Latvijas Vēsturnieku
Page 12 and 13:
Priekšvārds atspoguļota literat
Page 14 and 15:
PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940-1
Page 16 and 17:
Gints Zelmenis Kultūras pārraudz
Page 18 and 19:
Gints Zelmenis. Kultūras pārraudz
Page 20 and 21:
Page 22 and 23:
Page 24 and 25:
Page 26 and 27:
Page 28 and 29:
Page 30 and 31:
Page 32 and 33:
Page 34 and 35:
Page 36 and 37:
Page 38 and 39:
Page 40 and 41:
Page 42 and 43:
Page 44 and 45:
Page 46 and 47:
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LA
Page 48 and 49:
Inesis Feldmanis Nacistu okupācija
Page 50 and 51:
Inesis Feldmanis. Nacistu okupācij
Page 52 and 53:
Page 54 and 55:
Page 56 and 57:
Page 58 and 59:
Page 60 and 61:
Page 62 and 63:
Kaspars Zellis Nacionālsociālisti
Page 64 and 65:
Kaspars Zellis. Nacionālsociālist
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Kārlis Kangeris. Baltvācieši Lat
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Uldis Neiburgs. LPKDA un tās dokum
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 142 and 143:
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Andris Kūla Metropolīts Sergijs u
Page 174 and 175:
Andris Kūla. Metropolīts Sergijs
Page 176 and 177:
Page 178 and 179:
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
Page 214 and 215:
Page 216 and 217:
Page 218 and 219:
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239: Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, R
Page 252 and 253: PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944-1
Page 254 and 255: Juris Pavlovičs Latvijas reokupāc
Page 256 and 257: Juris Pavlovičs. Latvijas reokupā
Page 272 and 273: Antonijs Zunda Baltijas jautājums
Page 274 and 275: Antonijs Zunda. Baltijas jautājums
Page 306 and 307: Aleksandrs Ivanovs Padomju politika
Page 308 and 309: Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 338 and 339:
Aleksandrs Ivanovs. Padomju politik
Page 340 and 341:
Page 342 and 343:
Page 344 and 345:
Page 346 and 347:
Page 348 and 349:
Page 350 and 351:
Page 352 and 353:
Page 354 and 355:
Page 356 and 357:
Page 358 and 359:
Daina Bleiere. LKP organizācijas s
Page 360 and 361:
Page 362 and 363:
Page 364 and 365:
Page 366 and 367:
Page 368 and 369:
Page 370 and 371:
Page 372 and 373:
Page 374 and 375:
Page 376 and 377:
Ainārs Bambals. Latvijas PSR VDM i
Page 378 and 379:
Page 380 and 381:
Page 382 and 383:
Page 384 and 385:
Page 386 and 387:
Page 388 and 389:
Page 390 and 391:
Page 392 and 393:
Page 394 and 395:
Page 396 and 397:
Page 398 and 399:
Page 400 and 401:
Page 402 and 403:
Ritvars Jansons Kriminālvajāšana
Page 404 and 405:
Ritvars Jansons. Kriminālvajāšan
Page 406 and 407:
Page 408 and 409:
Page 410 and 411:
Page 412 and 413:
Page 414 and 415:
Page 416 and 417:
Page 418 and 419:
Page 420 and 421:
Page 422 and 423:
Page 424 and 425:
Page 426 and 427:
Heinrihs Strods Trimdas izdevumu ce
Page 428 and 429:
Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu c
Page 430 and 431:
Page 432 and 433:
Page 434 and 435:
Page 436 and 437:
Page 438 and 439:
Page 440 and 441:
Page 442 and 443:
Page 444 and 445:
Page 446 and 447:
Page 448 and 449:
Page 450 and 451:
Page 452 and 453:
Page 454 and 455:
Ilgvars Butulis. Ārzemju informāc
Page 456 and 457:
Page 458 and 459:
Page 460 and 461:
Page 462 and 463:
Page 464 and 465:
Page 466 and 467:
Page 468 and 469:
Page 470 and 471:
Page 472 and 473:
Page 474 and 475:
NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS COLLECTION O
Page 476 and 477:
Irēna Šaicāne. Viļakas jaunieš
Page 478 and 479:
Page 480 and 481:
Page 482 and 483:
Page 484 and 485:
Page 486 and 487:
Page 488 and 489:
Page 490 and 491:
Page 492 and 493:
Page 494 and 495:
Page 496 and 497:
Page 498 and 499:
Page 500 and 501:
Page 502 and 503:
Page 504 and 505:
Irēna Krājuma Šaicāne. rakstu V
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 21.sÄ“jums - Valsts prezidenta ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?