Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Kārlis Kangeris. Baltvācieši Latvijas ģenerālapgabalā (1941–1945)
H. Himlera 1941. gada 4. augusta rīkojumu pēc novērtēšanas procedūras bija ieskaitāmi
3. novērtējuma grupā (latvieši, igauņi un citi nevācieši). 62 Saistībā ar šo pašu instrukciju
viņi bija “principā jāizraida uz Igauniju, respektīvi, Latviju”. Izraidāmo igauņu un latviešu
skaits bija 1470 personu, t.i., 49,2 procenti no apzināto baltiešu/baltvāciešu kopskaita.
To apzināto baltvāciešu skaits (vkE un eR gadījumi), kuri drīkstēja atgriezties Austrumzemē
vai citos okupētajos austrumu apgabalos, bija mazliet lielāks – 1519 personu jeb
50,8 procenti.
1201 baltvācietim bija apzināts uzvārds, un viņi uz ierobežotu laiku drīkstēja karam
svarīgu darbu veikšanai (vkE) atgriezties Austrumzemē vai okupētajos austrumu apgabalos.
Kā rāda 2. tabula, tad no šīm personām 552 izmantoja Baltijā (43,5%), visvairāk
tieši Latvijā – 336 personas, respektīvi, 28 procenti no vkE grupas. 428 gadījumos
trūkst sīkāku ziņu par šo cilvēku izmantošanas vietu, kas varētu nozīmēt, ka Latvijā
to skaits faktiski varēja būt lielāks. Citos austrumu apgabalos izmantoja 251 baltvācieti
(20,9%) – sevišķi Ukrainas reihskomisariātā, mazāk Baltkrievijas ģenerālapgabalā.
vkE pa personu izmantošanas vietām
Personu skaits %
Latvija 336 28,0
Igaunija 175 14,6
Lietuva 11 0,9
Citi austrumu apgabali 251 20,9
Vieta nav norādīta 428 35,6
Kopā 1201 100,0
2. tabula
1. tabulā redzējām, ka 318 baltvāciešiem tika piešķirta atļauja atgriezties Austrumzemē,
respektīvi, Latvijā un Igaunijā (eR gadījumi). Latvijā bija reģistrētas 133 personas,
Igaunijā – 39, bet pārējām personām trūka ziņu par zemi/valsti. Ja šo grupu sīkāk
analizē pēc politiskā un rases/tautības novērtējuma, tad tajā ietilpa tādi baltvācieši,
kuri līdzinājās direktīvas 43/AS 3. novērtējuma kategorijas nevācu bēgļiem. Vācu
iestādes par šīm personām runāja kā par latviskotiem vai arī igaunizētiem tautas
vāciešiem.
Rezumējot varam secināt, ka Ieceļotāju galvenās pārvaldes statistikā Licmanštatē
bija droši dati par 469 baltvāciešiem (336 vkE, 133 eR gadījumi), kuriem pēc
1941. gada 22. jūnija bija atļauts atgriezties Latvijā vai nu strādāt, vai arī uz pastāvīgu
dzīvi.
97