Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 21.sējums - Valsts prezidenta ...

Heinrihs Strods. Trimdas izdevumu cenzūra Latvijas PSR
70. gados kā no ārzemēm ienākušo, tā uz ārzemēm nosūtāmo bandroļu un paku
kontrole turpinājās. No 1972. gadā iesūtītajām 2734 bandrolēm un pakām 2108 (77,1%)
LGLP nodeva adresātiem, bet 426 (15,5%) “apturēja”. 35
1969.–1974. gadā uz ārzemēm sūtītās bandroles pastā bija jāiesniedz atvērtā veidā,
ar deklarāciju, ka tajās nav nekā pretlikumīga, taču gan cenzori, gan “kaimiņu iestādes”
darbinieki kaut ko aizliegtu atrada 1,4 procentos bandroļu, no tām 0,7 procentus
konfiscēja (10. tabula).
10. tabula
Privātpersonu bandroļu sūtījumi no Rīgas uz ārzemēm 36
Gads Nosūtīts Daļēji konfiscēts Konfiscēts
Sūtījums atgriezts
sūtītājam
1969 38 940 496 32 –
1971 39 851 635 29 –
1972 40 831 518 34 –
1973 51 290 388 15 (apturēts) 14
1974 46 339 373 7 (apturēts) –
Kopā 217 251 2410 (1,4%) 117 (0,7%) 14
No 1970. gada līdz 1980. gadam LGLP ik mēnesi sūtīja LKP CK informācijai trimdas
periodiskos izdevumus vienā eksemplārā, pavadrakstā norādot šo izdevumu pretpadomju,
antikomunistisko un buržuāziski nacionālistisko virzību. Apmēram reizi gadā LGLP gan
pēc LKP CK, gan pēc savas ierosmes (varbūt atsaucoties uz agrāk dotiem mutiskiem
rīkojumiem) uz 5–10 lappusēm krievu valodā sniedza trimdas preses izdevumu un humanitāro
zinātņu nozares grāmatu un brošūru analīzi, taču parasti ik gadu atkārtojot iepriekš
minētos štampus – pretpadomju, antikomunistiski, buržuāziski nacionālistiski darbi. 37
1972. gadā PSRS Glavļits ieviesa vēl stingrākus noteikumus trimdas literatūras
glabāšanai. “Ar diviem sešstūriem apzīmēti izdevumi,” teikts jaunajā instrukcijā, “pēc to
ienākšanas specfondā nekavējoties jāreģistrē atsevišķā inventāra grāmatā un jāglabā
īpaši aizzīmogotā seifā, šķirti no izdevumiem, kas apzīmēti ar vienu sešstūri.” 38 Īpašu
uzmanību LGLP pievērsa humanitāro zinātņu nozarei.
1972. gada 11. februārī LGLP nosūtīja LKP CK sekretāram A. Drīzulim informācijai
Andrieva Ezergaiļa rakstu “Autoritārā režīma veidošanās Latvijā 1932.–1934. gadā”,
kā arī J. Rogaiņa rakstu “Latviešu liberālās un federatīvās tradīcijas 1917. gada revolūcijas
laikā”. 39
Taču trimdas izdevumu iesūtīšana tā pieauga, ka cenzori nespēja iesūtīto literatūru
ne izlasīt, ne novērtēt bez “norādījuma no augšas”. Norādījumu izstrādāšana ieilga, un
435