daugavpils universitāte izglītības un vadības fakultāte
daugavpils universitāte izglītības un vadības fakultāte
daugavpils universitāte izglītības un vadības fakultāte
- TAGS
- daugavpils
- du.lv
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
PROJEKTI<br />
Institūtā tika īstenoti desmit starptautiski projekti: pieci Eiropas Savienības finansētie projekti, pieci Eiropas Savienības finansētie projekti, divi Latvijas<br />
Zinātnes padomes projekti, trīs Izglītības <strong>un</strong> zinātnes ministrijas granti, četri Daugavpils Universitātes iekšējie granti <strong>un</strong> četri līgumdarbi.<br />
Starptautiskie projekti, kuros darbojās Ilgtspējīgas <strong>izglītības</strong> institūta darbinieki var tikt skatīti kā turpinājums jau iepriekš iesāktajam <strong>un</strong> kā ja<strong>un</strong>u projektu<br />
sākums.<br />
Iepriekš iesāktie projekti - līdzdalība UNESCO projektā „Skolotāju <strong>izglītības</strong> pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērķi”, kurā IVF sāka darboties 2000.<br />
gadā <strong>un</strong> Ilgtspējīgas <strong>izglītības</strong> institūta izveidošanās 2003. gadā bija savā ziľā ir viens no šī projekta iznākumiem. 2005. gadā Institūta pieredze tika iekļauta<br />
UNESCO projekta izstrādātajās vadlīnijās, kuras tika publicētas <strong>un</strong> tiek izplatītas UNESCO pasākumos no UNESCO puses. 2007. gadā UNESCO publicēja<br />
divus ja<strong>un</strong>us izdevumus, kuros Ilgtspējīgas <strong>izglītības</strong> pieredze arī tika publicēta kā viena no astoľām labākām pieredzēm pasaules mērogā: (1) skolotāju<br />
<strong>izglītības</strong> pārorientēšanā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi <strong>un</strong> (2) kā pieredze Zemes Hartas ētiskās atskaites sistēmas izmantošanā augstskolā. Šī DU Ilgtspējīgas<br />
<strong>izglītības</strong> institūta pieredze, kas publicēta vadlīnijās (2005) <strong>un</strong> divos ja<strong>un</strong>ākajos UNESCO izdevumos (2007) tika izplatīta <strong>un</strong> piedāvāta ceturtajā pasaules<br />
vides <strong>izglītības</strong> konferencē Durbanā (DĀR, 2007 jūlijā) <strong>un</strong> ceturtajā pasaules Vides <strong>izglītības</strong> konferencē Ahmadabadā (Indijā, 2007 novembrī) skolotāju<br />
<strong>izglītības</strong>, augstskolas <strong>izglītības</strong>, ja<strong>un</strong>iešu aktivitāšu Zemes Hartas sekcijās. Arī daudzos citos mazāka mēroga pasākumos, kuros tika analizēta situācija<br />
skolotāju <strong>izglītības</strong> <strong>un</strong> <strong>izglītības</strong> pārorientāšanā uz ilgtspējīgu attīstību, Institūta pieredze tika piedāvāta kā konkrēts gadījums, kurā ir izdevies radīt darbīgu<br />
komandu, kura mērķtiercīgi darbojas vienota mērķa labā <strong>un</strong> komandas darbu atbalstošu <strong>un</strong> uzturošu sistēmu, kura dod iespēju izmantot sinerģiskus efektus.<br />
Pieredţu apraksti, kuri ir iekļauti šajos divos UNESCO izdevumos ir atrodami 6.pielikums (Institūta izdevumi – krājums <strong>un</strong> ţurnāls) <strong>un</strong> 7. pielikums<br />
(Unesko vadlīniju vāks, divi vāki no labo pieredţu krājumiem <strong>un</strong> divi raksti no tiem) Institūta komanda ir piedalījusies Ahmadabedas Deklarācijas<br />
izstrādāšanā, kura tika izveidota sakarā ar Tbilisi Deklarācijas 30. gadadienu. Institūtam tā ir sava veida vadlīnijas pētījumu attīstīšanai 8. pielikums.<br />
(deklarācija <strong>un</strong> mājas lapa konferencei) 2007. gadā Institūta pieredzi UNESCO izmantoja ja<strong>un</strong>a projekta ierosināšanai tehniskās <strong>un</strong> arod<strong>izglītības</strong> <strong>izglītības</strong><br />
pārorientēšanai Āzijas reģionā. Tika saľemts uzaicinājums piedalīties Starptautiskajās Konsultācijās par „Izglītību ilgtspējīgai attīstībai: tehniskās <strong>un</strong><br />
arod<strong>izglītības</strong> skolotāju izglītība ilgtspējīgumam” no: (1) Bonnas UNESCO-UNEVOC tehniskās <strong>un</strong> arod<strong>izglītības</strong> <strong>un</strong> mācību Starptautiskā Centra, (2) OVEC<br />
Taizemes Izglītības ministrijas arod<strong>izglītības</strong> komisijas, (3) UNESCO Āzijas <strong>un</strong> Klusā okeāna programmas <strong>izglītības</strong> inovācijas attīstībai <strong>un</strong> (4) UNESCO<br />
projekta par skolotāju <strong>izglītības</strong> pārorientēšanu uz ilgtspējību Jorkas <strong>un</strong>iversitātē, Toronto.<br />
9. pielikumā uzaicinājums <strong>un</strong> atskaite par komandējumu.<br />
Pateicoties Ilgtspējīgas <strong>izglītības</strong> institūta sadarbības attīstībai ar ANO Miera Universitātes Zemes Hartas Centru Kostarikā, 2007. gadā tika atrasta ja<strong>un</strong>a<br />
nianse sadarbības uzturēšanai – Zemes Hartas Centrs uz pusgadu pārcēla vienu darbinieci no Kostarikas uz Ilgtspējīgas <strong>izglītības</strong> institūtu, lai koncentrētu<br />
sadarbību uz starptautiskā studentu tīklojuma izveidošanu pie Ilgtspējīgas <strong>izglītības</strong> institūta, kurā daţādu augstskolu studenti sadarbosies, lai pētītu savu<br />
izpratni <strong>un</strong> attieksmi par ilgtspējību <strong>un</strong> meklētu iespējas šī principa realizēšanai savā turpmākajā profesionālajā darbībā. 2007. gada oktobrī šīs aktivitātes tika<br />
uzsāktas ar starptautisko konferenci, kurā tika uzsākta šāda tīklojuma veidošana (10. pielikums). Konferenci atbalstīja Zemes Hartas ja<strong>un</strong>iešu sekcija<br />
(Stokholmā). Ir uzsākta otrās konferences <strong>un</strong> studentu zinātnisko pētījumu krājuma sagatavošanas darbi.<br />
2007. gadā tika realizētas aktivitātes Comenius projektos:<br />
(1) Socrates programmas Comenius 2.1 projektā “Informāciju tehnoloģijas kā starpkultūru <strong>un</strong> mēdiju <strong>izglītības</strong> līdzeklis”. 2007. gadā projekta komanda<br />
piedalījās aktivitātēs Beļģijā, Portugālē, Rumānijā. Darbošanās šajā projektā ir veicinājusi prasmju apguvi telekonferenču organizēšanā, vairāku Eiropas<br />
<strong>un</strong>iversitāšu pieredţu iepazīšanu <strong>un</strong> ja<strong>un</strong>a sadarbības satura pētīšanu (11. pielikums to lai ieliek Inga).
Change language