TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 201139.lpp.). Kompetences jēdziena interpretācijā pastāv viedokĜu daudzveidība - G.Mucs norāda,ka mūsdienu strauji mainīgajā realitātē nav paredzama situāciju daudzveidība, kādās cilvēksvar nokĜūt savas dzīves laikā, un tādēĜ cilvēka darbībai nepieciešamo kompetenci vairs nevaruztvert standartizēti (Maslo, TiĜa, 2005). Berliners kompetences definē kā kvalitatīvi konkrētuprofesionālās attīstības līmeni (Berliner, 1995, 47.lpp.). Literatūrā par māsu praksi jēdziens‘kompetence’ bieži skaidrots pretrunīgi, tomēr ir arī vienojoši apgalvojumi: tās irnepieciešamās kognitīvās, psihomotorās un emocionālās iemaĦas, to pilnveidošana caurzināšanām un klīnisko pieredzi, kā arī spēju domāt kritiski, kas ir mācīšanās procesaneatĦemama sastāvdaĜa (Fleming, Holmes, 2005). Kompetences tiek iegūtas teorijas unprakses mijiedarbībā, gan refleksīvi vērojot, gan no konkrētās pieredzes praktiskajā darbībā.Liels uzsvars tiek likts nevis uz iemācītu darbību mehānisku atkārtošanu, bet uzpašizglītošanos, kritiskās domāšanas attīstību. Īpaši kritiskās domāšanas attīstībai tiekpievērsta liela uzmanība, tā ir nozīmīga domāšanas analīzei, izskaidrošanai, novērtēšanai unstrukturēšanai, tā Ĝauj samazināt maldīšanās risku rīcībā un domāšanā. Īpaši svarīgi tas irmāsas darbībā, kur katra situācija ir individuāla (Khosravani, Manoochehri, Memarian, 2005).Mentori ir galvenie lēmēji un viĦu vērtējums ir noteicošais, vai studenti ir prakses laikāapguvuši vajadzīgās zināšanas, prasmes un kompetences, lai varētu iegūt diplomu un reăistrētmāsas praksi (Kinnel, Hughes, 2010). Kompetence nav kaut kas nemainīgs, vienā dzīvesposmā iegūstams, tā ir attīstāma un pilnveidojama visā profesionālās darbības laikā un irsaistāma ar spēju sekmīgi rīkoties jaunās sarežăītās situācijās. Izglītības zinātnē ir dažādivarianti strukturēt kompetences kvalitatīvo aspektu. Viens no populārākajiem ir H.Dreifusa unS.Dreifusa (Dreyfus&Dreyfus, 1986, 38.lpp.) nosauktie pieci kompetences attīstības līmeĦi:iesācējs, prasmīgs iesācējs, kompetents izpildītājs, lietpratīgs izpildītājs, eksperts. Šis modeliskalpoja arī par pamatu māsas Patrīcijas Benneres (Benner, 1984) uzskatam, ka visām māsāmkompetence, zināšanas un pieredze ir savā ziĦā ir unikālas un raksturīga tikai māsām noiesācējas līdz eksperta līmenim.Par vienu no būtiskākajām 21.gs. aktualitātēm kĜūst ikvienas personības maksimālapašrealizācija un viĦas kreativitātes attīstība (Bebre, 2003). Radošas personības irsabiedrības bagātība, par radošuma attīstības nozīmīgumu un aktualitāti liecina tas, ka 2009.gads bija izsludināts par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (European Year of Creativityand Innovation..., 2009). Radošuma laikmets pamatojas daudzveidībā un dažādībā, nevisstandartizācijā un vienveidībā. Cilvēkam nav pateicīgākas nodarbes, kas attaisnotu viĦaesamību uz zemes, apstiprinātu cilvēka augsto aicinājumu, dotu viĦam pašu dziĜāko un10