TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 20119 maăistri, 4 bakalauri, 17 ar augstāko profesionālo izglītību, 1 ar vidējo profesionāloizglītību, viens mācību pārzinis, pārējie priekšmetu skolotāji. Pārsvarā aptaujas dalībniekikomplektējās no Latvijas rajonu pilsētām, mazpilsētām un laukiem, no Rīgas aptaujāpiedalījās divi respondenti Kopumā var apgalvot, ka aptauja atspoguĜo reăionos strādājošomācību priekšmetu skolotāju viedokli.Uz jautājumu, vai skolā, kur strādā respondents, mācās izglītojamie ar speciālajāmvajadzībām, apstiprinoši atbildēja 50%. Varētu domāt, ka viedoklis par darbu ar šādiembērniem pusei respondentu veidojas no pašu pieredzei, pusei – no teorētiskas attieksmes.Konkretizējot pieredzi darbā ar bērniem-invalīdiem, tikai 25% skolotāju atbildēja, ka viĦiemnav bijis saskares ar šiem bērniem. Ikdienā ar viĦu audzināšanu un apmācību saskaras 33,3%aptaujāto skolotāju, pārējie ir saistīti vai nu ar viĦu apmācību, vai audzināšanu. Tikai 30%aptaujāto pilnībā atbalsta šādu bērnu iekĜaušanu vispārizglītojošā skolā, tikpat liels skaitsatbalsta daĜēji – tikai bērnu ar viegliem traucējumiem iekĜaušanu, 10% atbalsta daĜēji, bet pašilabprāt nestrādātu ar viĦiem, bet 30% domā, ka šos bērnus vajadzētu izglītot speciālajāsskolās. Tātad pedagogu atbalsts iekĜaujošai skolai nav viennozīmīgs.Uz brīvi formulējamo jautājumu par grūtībām, ar kādām jāsaskaras darbā ar bērniem arspeciālajām vajadzībām, visvairāk skolotāju (35,4%) atzīmē ar mācību programmu apguvisaistītās problēmas: papildus darbs ar viĦiem, pārāk augstas prasības, izglītojamo nespēja tāsapgūt, dažādi skolēnu līmeĦi. 20% skolotāju atzīmē dažādas fiziskas un attiecību problēmas:bērni nespēj nokĜūt līdz klasei, viĦiem nav izpratnes par higiēnu, saskarsmes īpatnībaskolektīvā. Daudzi skolotāji problēmas neidentificē pieredzes trūkuma dēĜ. Tikai dziedāšanasskolotāja atzīmē, ka problēmu nav, jo šie bērni dzied tikpat labi kā pārējie.Par darba kvalitāti ietekmējošo faktoru nozīmīgumu respondenti izveidoja šādu faktoruhierarhiju (kārtojums sākot ar visnozīmīgāko):1) skolas fiziskā vide;2) pedagogu metodiska sagatavotība darbam ar dažādām programmām;3) pedagogu psiholoăiska sagatavotība;4) atbalsta komandas esamība;5) finansiāls nodrošinājums;6) skolēnu gatavība pieĦemt citādus bērnus;7) likumdošanas sakārtotība valstī;8) sociālais darbs skolā;9) skolu valdes palīdzība un atbalsts;10) citu ārpusskolas institūciju atbalsts.83