11.07.2015 Views

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Pēc darba autores domām visprecīzāk konkurētspējīga studenta prasmes definējusi zinātnieceRačina (Рачина, 1998 no Katane, KalniĦa, 2010):• jāprot orientēties jaunajos sociāli ekonomiskajos apstākĜos,• jābūt profesionālai aktivitātei,• jāprot patstāvīgi pieĦemt kompetentus lēmumus, izvēloties alternatīvus variantus undarboties stratēăiski,• jābūt spējai riskēt,• jābūt elastīgai domāšanai un uzvedībai,• jāprot balstīties uz saviem spēkiem,• jābūt patstāvīgiem,• jābūt atbildīgiem,• jābūt uzĦēmīgiem,• jābūt mobiliem,• jābūt ātrai reakcijai mainīgos apstākĜos.Arvien lielāku nozīmi iegūst spēja integrēt dažādu jomu kompetences, jaunrades iemaĦas,tehnoloăiskās kompetences, cilvēku un risku vadības iemaĦas, kā arī atvērtība starptautiskaiun starpkultūru sadarbībai. Viena no prasmēm, kas Ĝoti svarīga gan māsas praksē, gankonkurētspējīgas personas attīstībā ir spēja riskēt (Рачина, 1998, Борисова, 1996, Katane,KalniĦa 2010, Oganisjana, Koėe, 2006). Vecajā izglītības sistēmā - sistēmā, kas iemācījanevis to, kā domāt, bet ko domāt, medicīnas skolās tika audzinātas māsas - izpildītājas,kurām nebija nekāda atbildība par paveikto, tātad arī nebija vajadzības pēc riska. Savukārtjaunā izglītības sistēma koledžās ir radījusi priekšnoteikumus, lai attīstītu studentos prasmiuzĦemties risku tai nozīmē, kā tas šodien tiek apskatīts Eiropas Savienības institūcijās undokumentos.Gatavību uzĦemties risku var attīstīt, tā nav tikai iedzimta īpašība - tātad tā ir pedagoăiskaproblēma (Oganisjana, Koėe, 2006). Nav nabadzīgākas dzīves gudrības kā mācība "par zeltavidusceĜu". Tāda mācība ir vienaldzības, gĜēvulības un drosmes pazīme. Cilvēkam, kas baidāsriska, nav uzĦēmības gara un pastāvīgas pārliecības (Dauge, no KramiĦš, 2010).Radošums un prasme riskēt kā nepieciešamas prasmes māsas praksē ir minētas daudzos māsupētījumos pēc 2000.gada (Saarikoski, 2002). Šobrīd prasme riskēt jau ir māsas praksesneatĦemama sastāvdaĜa un mentoram klīniskās prakses vidē ir mērėtiecīgi nodarboties arī aršīs prasmes attīstības veidu meklēšanu, tādējādi sekmējot topošo māsu konkurētspējīgasveidošanos.13

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!