TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Veselības jēdziena definīcija atbilst holistiskai veselības koncepcijai. Holisms nozīmēvienotību, veselumu (gr. holos – viss). Skatot cilvēku kā vienotu veselumu, viens nopirmajiem skaidrojumiem ir devis Jans Smuts (Salite, 1995), norādot, ka holisms ir radošaprocesa sintēze, kuras rezultāti nav statiski, bet dinamiski evolucionāri un kreatīvi. Cilvēkaėermenis ir vienots veselums, kurā viss fiziskais un psihiskais ir cieši saistīts. No holistiskāspieejas izpratnes cilvēks ir dažādu sistēmu sastāvdaĜa, viĦš mantojis šo sistēmu īpašības,ietverot materiālās pasaules objektiem piemītošo daudzveidību.Veselību holistiskajā izpratnēveido trīs mijiedarbībojošās dimensijas: somātiskā jeb fiziskā veselība, psihiskā jeb apziĦasveselība un vides veselība (skat.1.ttēls).Jebkura no veselības dimensijām var tik izmantota kā vārti pārējo dimensiju harmonizēšanai.Tā piemēram, dziedinot apziĦu, tiek ārstētas ne tikai psihiskās, bet arī somātiskās slimības, kāarī harmonizēta cilvēku ar kustību traucējumiem vērtību sistēma, attieksme pret sabiedrību undabu. Veselības holistiskā būtība faktiski izpaužās kā vides veselība. Ar vides veselību tieksaprasta dabas vides kvalitāte vai arī vides piesārĦojuma ietekme uz cilvēku ar kustībutraucējumiem veselību.Kompleksi un veselumā tiek aplūkota arī cilvēka kā personības attīstība. Fiziskā, psihiskā unsociālā veselība atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Tāpēc uzmanība jāpievērš visiem veselībasaspektiem. Veselīga izvēle ir panākama, dodot iespēju cilvēkam ar kustību traucējumiemattīstīties kopveselumā kā bioloăiskai, psiholoăiskai, emocionālai un sociālai būtnei. Jo fiziskāveselība nozīmē to, cik labi funkcionē ikviena organisma sistēma un organisms kopumā.Intelektuālā veselība parāda, kā iegūstam sev nepieciešamo daudzveidīgo informāciju unpārstrādājam to. Emocionālā veselība atspoguĜojas pašsajūtā, attieksmē pret sevi, citiem,lietām, parādībām, notikumiem. Emocionālā veselība parāda, kā un cik adekvāti izpaužamsavas jūtas. Savukārt garīgā veselība raksturo katra indivīda esības būtību. Tā atspoguĜopersoniskos uzskatus par vērtībām, par saviem pieĦemtos morāles un ētikas principus. Betsociālā veselība atspoguĜojas saskarsmē ar citiem cilvēkiem, parāda, kā veidojas attiecībasăimenē, ar draugiem, mācību vai darbavietā, kā jūtamies sabiedrībā. (Veselības izglītībasjautājumi..., 2005).Jau kopš nodibināšanas 1948.gada Pasaules Veselības organizācijas (PVO) lielu vērībupievērsa veselības izglītībai, kura tajā laikā galvenokārt bija orientēta uz izsargāšanos noslimībām. Bet 20. gadsimta septiĦdesmito gadu beigās sabiedrības veselības eksperti secināja,ka veselības informācija vien nav pietiekami efektīva, lai būtiski izmainītu cilvēku attieksmipret veselību noteicošajiem apstākĜiem un dzīvesveidu. Tas lika meklēt citu konceptuālupieeju.55