TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011nepieciešams ievērot ikdienā pacientam. Ieteikumi vērsti uz: 1) infekcijas riska mazināšanu;2) pareizu uztura režīma ievērošanu; 3) pareizu ikdienas un fiziskā režīma ievērošanu; 4)medikamentu lietošanas režīma ievērošanu; 5) informācijas nodrošināšanu sociālā,psiholoăiskā, garīgās aprūpes atbalsta iespēju saĦemšanai un socializēšanās veicināšanu.Tāpat, kā pacients jāanalizē vienotā sistēmā, tā arī ieteikumi jāskata saistībā un mijiedarbībā.Vairāki praktiskie ieteikumi un to ievērošana bieži atkarīga no pacienta fiziskā, psihiskā unsociālā stāvokĜa. Pacientiem pastāv daudz ierobežojumu fiziskajās aktivitātēs un uzturadaudzveidībā. Tas ietekmē pacienta vēlēšanos vai nevēlēšanos, kā arī varēšanu komunicēt arcitiem cilvēkiem, līdz ar to gūt psihosociālu atbalstu. Māsas uzdevums ir ieteikt un mudinātpacientu veikt un ievērot atĜautās darbības.Atkārtota, plānveida peritoneālās dialīzes pacientu izglītošanaISPD (Starptautiskā Peritoneālās Dialīzes Biedrība) iesaka, ka plānota atkārtota izglītošana irjāveic visiem pacientiem. Kā arī pacientam pēc katras peritonīta epizodes, katetra infekcijasgadījuma, un, ja pacients nav ilgstoši hospitalizēts, jo pacients ātri aizmirst procedūras soĜus,vai arī mēăina tos vienkāršot, kas ātri noved pie protokola pārkāpuma (Bernardini, Price,Figueiredo, 2006).Latvijā PD pacienta atkārtota izglītošana notiek gadījumos, ja pacientam ir problēmas ardialīzes procedūras veikšanu un to rezultātā ir kāda no PD komplikācijām (piem., peritonīts).Peritoneālās dialīzes aprūpes māsa intervijas veidā mēăina noskaidrot iespējamo kĜūdu. Japacients pats nespēj identificēt kĜūdu, māsa pacientu novēro darbībā. Pamanot protokolapārkāpumu, māsa atkārtotajā izglītošanas procesā pievērš īpašu uzmanību šim solim.Gadījumos, ja kĜūdu neizdodas identificēt, māsa vēro pacientu darbībā, uzdod jautājumus,mēăinot noskaidrot, kurā etapā ir gadījusies kĜūda. Turpmākais process ir līdzīgs pirmreizējaiizglītošanai, izglītošanas procesa beigās pacientam tiek vēlreiz vērsta uzmanību uz kritiskoinformāciju. Atkārtotā plānveida izglītošana dod iespēju māsai pacientam izskaidrot lietas, parkurām pirmreizējās izglītošanas epizodē nepievērš pacienta uzmanību, jo informācijasdaudzums ir jākontrolē, Ħemot vērā PD pacientu veselības stāvokli, kas ietekmē kognitīvāsspējas.Pestalocijs J. H. pamato, ka katrā jomā, pirms attiecīgā brīdī uzsākt sarežăītu soli, ir absolūtijānostiprina pamati elementārai. Šis nepārtrauktības likums prasa nesteidzīgu mācīšanos,pabeigtu vingrināšanos un atbilstošu uzkavēšanos pie katra soĜa (Anspoka, 1999).Mācību procesa laikā pacientam ir jāuzĦem Ĝoti liels informācijas daudzums, viĦš apmulst, un,brīdī, kad māsa lūdz pajautāt neskaidrās lietas, jautājumu nav. Tie rodas vēlāk, un atkārtotā133