TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Teātra mākslas galvenie principiTeātra māksla – kolektīva māksla. Teātra mākslu atšėirībā no citām rada nevis viens, betdaudzi šī procesa pārstāvji. Teātra mākslu rada radošs ansamblis, izrādes autors ir kolektīvskopumā. Zahava uzsver, ka „bez vienota, idejiski saliedēta, kopējiem radošiem uzdevumiemiedvesmota kolektīva nav iespējams radīt pilnvērtīgu izrādi.” (Zahava, 1976., 8.-9. lpp.)„Mūsu mākslā, kura balstās uz kolektīvo jaunradi, noteikti jāpastāv ansambĜa principam, untie, kuri to nerespektē, izdara noziegumu ne tikai pret saviem biedriem, bet arī pret mākslu,kurai viĦi kalpo” (StaĦislavskis, 1955., 254. lpp.).Teātra māksla – sintētiska māksla. Aktieris – teātra mākslas specifikas paudējs. Teātramākslai ir daudzu mākslu (mūzikas, literatūras, glezniecības u.c.) sintēze. Viena šo vidūpieder tikai teātrim – aktiera māksla. Aktieris nav atdalāms no teātra un teātris nav atdalāmsno aktiera (Zahava, 1976., 9. lpp.).Mākslu sintēze iespējama, ja katra izpilda savu atbilstošo funkciju. Jebkura dekorāciju, detaĜauz skatuves ir lieka, ja to neatdzīvina darbībā izteikta aktiera attieksme (tā nav ieguvusi teātramākslas funkciju). Zahava raksta, ka „teātrisku esamību visam, kas atrodas uz skatuves,nosaka aktieris” (Zahava, 1976., 10. lpp.).Darbība – teātra mākslas galvenais materiāls. Teātra māksla nav vienīgā sintētiska kolektīvamāksla, un pazīme, kas nošėir vienu mākslu no otras, ir materiāls, kuru izmantomāksliniecisko tēlu radīšanai. Pēc StaĦislavska sistēmas darbība ir aktiera skatuviskopārdzīvojumu izraisītāja. „Darbība ir cilvēka rīcības gribas akts, virzīts uz konkrētu mērėi”(Zahava, 1976., 11. lpp.). Darbības ir aktiera mākslas materiāls. Darbību valodā aktieris stāstaskatītājam, bet tā kā viĦš pats šīs darbības izstrādā, var teikt, ka viĦš pats ir darba rīks. Zahavanonāk pie atziĦas, ka „aktieris vienlaikus ir savas mākslas radītājs un darba rīks, bet viĦaīstenojamā darbības ir tēlu radīšanas materiāls” (Zahava, 1976., 11. lpp.). Teātra māksluvisai spilgti raksturo vēl dažas autora atziĦas:1. „Lai radītu īstu mākslu, ikvienam teātra radošajam darbiniekam dzīve jāuztverpatstāvīgi (nevis tikai ar dramaturga starpniecību)”2. „Luga ir izrādes pamats, dramaturăija – teātra mākslas pamats”3. „Aktieris kā mākslinieks – lūk, īstais režisora jaunrades materiāls” (Zahava,1976., 12.-16. lpp.).Aktiera meistarībaSpēlēt neviena skola iemācīt nespēj, taču spēj novērst iekšējus un ārējus, jaunradi traucējošusšėēršĜus. Lai radītu jaunradei nepieciešamos apstākĜus, jāsaved kārtībā aktiera darba rīks –viĦa organisms (gan fiziski, gan emocionāli). Ar iekšējās tehnikas palīdzību aktieris rada sevī164