TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

More documents

Recommendations

Info

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011sāk stipri spārdīties vai otrādi, pamodināt. Svarīgi ieklausīties, ko vēlas pateikt bērns,atrodoties mātes miesā. Pēc šīs neverbālās komunikācijas sākās arī verbālā komunikācija, kadmāte sāk vairāk runāt ar bērnu, iespējams dziedāt, stāstīt kādu pasaku. Svarīga arī topošā tēvaverbālā komunikācija ar bērnu, jo runājot un pieskaroties sievietes vēderam, vīrietim būsvieglāk veidot kontaktu ar bērnu pēc tā piedzimšanas, jo viĦš atpazīs viĦu.Noteikti pirmsdzemdību nodarbības palīdz topošiem vecākiem iemācīties veidot saskarsmi arbērnu mātes miesā un pēc piedzimšanas, jo informācijas un uzmanības trūkums sievietei varradīt psiholoăiskus traucējumus (Dobrjakovs, 2007). Katrs vecāks ir individuāls, tāpēc arīsaskarsme nodarbībās var būt savādāka. Svarīgi veidot pozitīvu saskarsmi starp topošiemvecākiem un vecmāti, kā arī savā starpā. Efektīva komunikācija starp vecmāti un topošiemvecākiem notiks tajā gadījumā, ja tie saprot sniegto informāciju (pieejams:http://www.nwlink.com/~donclark/leader/leadcom.html). Vecmāte apmāca un sagatavogrūtnieces dzemdībām, novēro grūtniecības gaitu, vada un pieĦem dzemdības. Vecmātei irprivilēăijas palīdzēt topošiem vecākiem: izjust patīkamu laiku, mudināt dalīties savospārdzīvojumos, stāstīt par savām izjūtām un sajūtām. Panākt veiksmīgu, pozitīvu saskarsminav viegli: jāapgūst vairākas iemaĦas, arī prasme uzklausīt, izjautāt, iedrošināt un paustsirsnību. Svarīga ir vecmātes uzvedība, izturēšanās un attieksme pret topošiem vecākiem. Joatklātāka un sirsnīgāka būs vecmāte, jo veiksmīgāka būs topošo vecāku apmācība.Komunikācijas procesā var izdalīt divas komunikācijas sistēmas – verbālo un neverbālo. Irpierādīts, ka verbāli tiek nodota mazākā informācijas daĜa, daudz lielāka informācijas daĜa(līdz 60-80%) tiek norādīta ar visdažādāko neverbālās komunikācijas zīmju palīdzību.Verbālo komunikāciju gandrīz pilnībā kontrolē cilvēka apziĦa, kas ir cilvēka psihes mazākādaĜa. Neverbālā komunikācija ir pakĜauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim, un tāpēc tā irpatiesāka, atklātāka. Daudz vieglāk ir samelot ar vārdiem nekā ar acu skatienu vai pozu.Vecmātei Ħemot vērā šīs zināšanas, svarīgi ieraudzīt kādas problēmas topošo vecākuuzvedībā. Liela nozīme ir arī acu kontaktam. Katrs cilvēks zina, cik grūti un nepatīkami irrunāt ar cilvēku, kurš nekad neskatās acīs, visu laiku novērš skatienu. Acu kontakts apliecinateikto un nodibina sirsnību (Dubkēvičs, 1998.). Dialogam starp vecmāti un topošiemvecākiem jābūt prasmīgi veidotam. Svarīgi aktīvi uzklausīt, atcerēties un pārdomāt sacīto. Ardialoga starpniecību vecmāte palīdz topošiem vecākiem nodarbības laikā izteikt savasvajadzības, samazināt problēmu radīto spriedzi un satraukumu, no vairākām iespējām veidotsavu turpmāko pieredzi.198
MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Secinājumi1. Apmeklējot pirmsdzemdību nodarbības grūtniecības laikā, topošai mātei mazināsiesbaiĜu un trauksmes sajūta, kas tiks aizvietota ar prieku, gandarījumu un pārliecībassajūtu.2. Apmeklējot pirmsdzemdību nodarbības dabiskākas būs dzemdības, kuras noritēsapzināti, ar prieka sajūtu.3. Apmeklējot pirmsdzemdību nodarbības kopā ar bērna tēvu, viĦam veiksmīgākveidosies priekšstats par izmaiĦām topošās mātes emocionālajā un fiziskajā sfērās.4. Pirmsdzemdību nodarbību apmeklēšana veicina bērna tēvam veiksmīgāku saiknesveidošanu ar gaidāmo bērnu.5. Apmeklējot pirmsdzemdību nodarbības un saprotot prenatālās izglītības nozīmi,topošiem vecākiem būs vieglāk audzināt bērnu un iespējams bērns būs ar tādāmrakstura īpašībām, kuras apmierinās vecākus nākotnē.Bibliogrāfija1. Brinlija M., Bergs H. (2003). BērniĦu gaidot. Rīga: Kontinents, 319. lpp.2. Communication and Leadership. Skatīts 2011.gada 2.aprīlī. Pieejams:http://www.nwlink.com/~donclark/leader/leadcom.html3. Dobrjakovs I. (2007). Depresīvie traucējumi grūtniecības laikā: etioloăija, klīnika,diagnostika, ārstēšana. Psiholoăijas Pasaule, Nr.3, 74. - 78. lpp.4. Dubkēvičs L. (1998). Saskarsmes stunda māsai. Rīga: MPIC, 152. lpp.5. Ginekoloăija. (2006). I. Vībergas red. Rīga: SIA Nacionālais Apgāds, 364. lpp.6. Karpova Ā. (2006). Ăimenes psiholoăija. Rīga: RaKa, 445. lpp.7. Krasnā A. (2004) Grūtniecība – cieĦas pilna atpūta vai darbs? Psiholoăijas pasaule,Nr.5.8. LiepiĦa M. (2007) Perinatālā psiholoăija Latvijā. Psiholoăijas Pasaule, Nr.19. Noteikumi par grūtnieču un jaundzimušo aprūpes skrīninsdiagnostika. MK noteikumiNr.324, 20.11.1995., Rīga: Ministru kabinets. Skatīts: 2011.gada 11.aprīlī. Pieejams:http://www.likumi.lv10. Lieăeniece D. (2002). Ievads antropoloăijā. Rīga: RaKa, 183. lpp.11. Miėelsone L. (2002). Mācību metodes sociālajās zinībās. Rīga: RaKa, 134. lpp.12. MK noteikumi Nr. 14/13 “Dzemdībpalīdzības nodrošināšana”. Latvijas Vēstnesis,2004, Nr. 38.13. Omārova, S. (2003). Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga: Kamene, 130. lpp.199
Page 1:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 5 and 6:
MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148: MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 197: MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
show all

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?