TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011uzskatu atdarinātājam, bet jaunu pedagoăisko atziĦu analizētājam, prasmīgam izmantotājammācību procesā (Žukovs, 1999). Greste augsti vērtēja skolotāja personību un vienmēr uzsvēraviĦa atbildību tautas priekšā. Skolotāju izglītošanas mācību iestādēs jāuzĦem labākie,spējīgākie, uz pedagoăisko darbību motivēti cilvēki.Labs skolotājs ar trūcīgu materiālo bāzi, spēj prasmīgi un pašaizliedzīgi gūt labus panākumusun rezultātus pedagoăiskajā darbā. Te svarīgu lomu nospēlē skolotāja talants, profesijasprasībām atbilstošas personības īpašības un mīlestība pret savu darbu, kas ir Ĝoti nozīmīgsaspekts skolotāja darbā. A. KrupeĦins un I. Krohina (Крупенин, Крохина, 1995) raksta, kaskolotājam ir jābūt spilgtam talantam un organizatoriskām spējām savu zināšanu nodošanā, kāarī mākai prasmīgi un ar mīlestību audzināt skolēnus.Kārlis Dēėens (1866 – 1942) – pedagogs un izglītības darbinieks uzsvēra, ka skolotājamskolēns jāiepazīst kā personība, jāveicina tās potenciālo spēku vispusīga attīstība(Žukovs, 1999). Īpašu uzmanību viĦš pievērsa skolēnu estētiskajai audzināšanai. Lai torealizētu, skolotājam pašam jāprot redzēt skaisto dabā, cilvēkā, cilvēku savstarpējās attiecībāsun jāprot to radīt saviem skolēniem. Skolotājam ir jāveicina skolēna paĜaušanās uz saviemspēkiem, jo katrs panākums patstāvīgā darbā, panākuma pārdzīvojums veicina skolēnapašapziĦas izaugsmi, rakstura attīstību un arī tieksmi uzĦemties darbu, kas prasa viĦa spēkiematbilstošu piepūli.V.Zelmenis (2000) ir noteicis galvenās īpašības, kurām ir jāpiemīt labam skolotājam:• interese par pedagoăisko darbu un mīlestību pret bērniem,• sava mācību priekšmeta satura un metodikas pārzināšana,• spēja iejuties skolēna attīstības līmenī, priekšzināšanās un emocionālajā stāvoklī,• prasme izvirzīt pamatotas un konsekventas prasības smalkjūtīgā veidā (audzinotnemānot),• ticība panākumiem – pedagoăiskais optimisms.Aleksandrs Dauge (1868 – 1937) uzskatīja, ka skolotājam ir jābūt augstāko ideju un vērtībunesējam, sabiedrības kultūras kopējam (Žukovs, 1999). Skolotājs ir piemērs saviemaudzēkĦiem. Skolotāja uzdevums ir pieradināt un mācīt skolēnus patstāvīgi meklēt un atrastvajadzīgo. Mācībām un audzināšanai ir jābūt cieši saistītām ar dzīvi. Skolotājs, pēc Daugesuzskatiem, nevar būt nedz akls reakcionārs, nedz akls revolucionārs, visa vecā noliedzējs untikai visa jaunā pielūdzējs.Frīdrihs Ādolfs Dīstervēgs (1790 – 1866) – vācu pedagogs, pedagoăiskajās idejās lieluuzmanību pievērsa skolotājam, viĦa profesionālajai, pedagoăiskajai sagatavotībai, personības102