11.07.2015 Views

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Mācību metožu izvēleVārds „metode” ir cēlies no grieėu vārda „methodos” - un nozīmē – ceĜš, pa kuru iet.V.Zelmenis (2000) metodi definē kā „skolotāja un skolēnu didaktiskās sadarbības paĦēmienusistēmu skolēnu zināšanu, prasmju veidošanas un izziĦas spēju attīstīšanai” (Zelmenis, 2000.,152.lpp.). „Par metodi sauc skolotāja un skolēnu savstarpēji saistītu sadarbības paĦēmienusistēmu, kura vērsta uz izglītošanas, audzināšanas un attīstības uzdevumu risināšanu mācībuprocesā” (Žukovs, 1998., 233.lpp.). D.Lieăeniece (2002.) uzskata: „ ka metodes ir līdzekĜi, arkuru palīdzību: sniedzam informāciju, idejas; mācām piekĜūt informācijai; mācām ārējo informāciju pārvērst par zināšanām; palīdzam apgūt prasmes; dodam iespēju attīstīt attieksmi, emocijas utt.” (Lieăeniece, 2002., 90-93.lpp.).Nav vienota uzskata arī par to, ar ko atšėiras mācību metode no mācību paĦēmiena.Šodienas izglītības mērėi liek izvēlēties aktīvu izziĦas procesu veicinošas metodes, kas attīstagan prasmes mācīties, gan radoši izmantot zināšanas, gan arī prasmes sevi novērtēt unkontrolēt, sadarboties ar citiem, iecietīgi izturēties pret atšėirīgu viedokli, kritiski domāt unpieĦemt atbildīgus lēmumus. Šos uzdevumus palīdz īstenot interaktīvās metodes.Interaktivitāte nozīmē – „starp mums ir aktivitāte” jeb sadarbība starp skolēniem, skolotāju unskolēniem, kopīga „mācīšana darot” un pastāvīga atgriezeniskā saikne.Galvenās iezīmes, kas atšėir interaktīvās metodes no tradicionālajām: mācību procesā nodrošina skolotāja un skolēnu pozitīvu sadarbību zināšanu unprasmju apguvei; mācīšanās notiek darbībā; skolēniem ir iespēja izmantot savu pieredzi; tiek veicināta skolēnu patstāvīgā darbība.Principu „mācīties darot” uzsvēra Dž.Djūijs (Dewey, 1938) jau pagājušā gadsimta pirmajāpusē. Kā gan citādi skolēni iegūs demokrātisku attiecību pieredzi? Mācīšanās darot principanozīmīgākais aspekts ir tieši tas, ka mācīšanās process ir tikpat nozīmīgs kā apgūstamaissaturs. Tieši no tā, kādā veidā skolēni būs apguvuši konkrēto mācību vielu, būs atkarīgs, ciklielā mērā spēs savas zināšanas vēlāk izmantot. (Dewey, 1938)K.Džonss (Jones, 1988.) interaktīvu mācību procesu raksturo kā plašu spektru darbību, kurādalībnieki sadarbojas ar mērėi iegūt zināšanas un prasmes. Šī raksturojuma autors kā galveno21

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!