TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

More documents

Recommendations

Info

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011 rast kompromisus; pieĦemt lēmumus.Radošo semināru raksturo specifiski spēles noteikumi, kas prasa no visiem dalībniekiemaugstu pašdisciplīnu, apgūtu diskusijas kultūru, prasmi iekĜauties kopīgā darbā. Noteikumi,kuri tiek ievēroti semināra gaitā: visiem ir vienādas tiesības; visi vienādi ievēro norunas; katram ir iespēja izteikties; katrs tiek uzklausīts; neviena doma netiek noliegta; viss teiktais tiek fiksēts; nav spontānu diskusiju par blakus jautājumiem.Domu karte. Domu karte ir ap centrālo jēdzienu, tēmu un problēmu viegli uztveramā veidāpierakstītas asociācijas, idejas vai informācija. Saistīta domu karte ir attēlojuma veids, kaspalīdz organizēt idejas vai informāciju par tēmu. Vienlaicīgi tas ir labs paĦēmiens lietu,procesu un parādību savstarpējo sakarību izpratnes veidošanai. Domu karte palīdz attīstīt ganloăisko, gan simbolisko domāšanu, gan attīsta prasmes strādāt ar informāciju.Grafiskie informācijas organizēšanas paĦēmieni. Izglītības reformas aspekts „pāreja noliela daudzuma informācijas iegaumēšanas uz prasmēm darboties ar informāciju” liek meklētdažādus mācību paĦēmienus šo mācīšanās prasmju apgūšanai. Līdzās domu kartei strādāt arinformāciju palīdz arī dažādi grafiskie informācijas organizētāji.Stāstu sacerēšana. Stāstu sacerēšana ir kolektīvs darbs, kurā bērni atklāj savus uzskatus,pārliecību, priekšstatus, zināšanas, parāda savas ierosmes dažādu problēmu risināšanai.Skolotājiem šī metode dod iespēju atraisīt bērnu fantāziju, attīstot domāšanu, izziĦasintereses, drosmi pieĦemt lēmumus, prasmes rast izeju sarežăītās situācijās. Vienlaicīgi stāstasacerēšana dod plašu informāciju par bērnu uzskatiem, attieksmēm, vērtībām, pieĦemtajāmmorāles normām, attiecībām ăimenē, sadzīvi. Šī informācija var palīdzēt izvēlēties tematus unmetodes turpmākajām nodarbībām.Aptauja. Aptauja ir socioloăijā un pedagoăijā pazīstama pētīšanas metode ziĦu iegūšanaimutvārdos vai rakstiski, taču to var izmantot arī kā mācību metodi. Ir divu veidu aptaujas: mutvārdu; rakstveida.Aptauja palīdz: attīstīt zinātkāri, prasmes pašiem iegūt, klasificēt, sakārtot informāciju;30
MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011 attīstīt kritisku domāšanu; atšėirt faktus no uzskatiem; izprast atbildības sadalījumus par apkārtnē notiekošajiem procesiem; iesaistīties vietējās sabiedrības dzīvē; saistīt mācības ar dzīvi; attīstīt sazināšanās prasmes.Testēšana. Tests parasti ir jautājumu virkne, lai pārbaudītu un novērtētu kādas personaszināšanas, pārliecību, attieksmes, prasmes. Testi tradicionāli tiek izmantoti kā viena noiespējamajām novērtēšanas formām. Testēšana kĜūst par interaktīvu mācību sastāvdaĜu, jatesta rezultātus izmanto dialoga, sarunas un diskusijas aizsākšanai, nākotnes plānuizvirzīšanai.Nākotnes plānošana. Daži autori (Whitakes, 1995) kā atsevišėu mācību paĦēmienu izceĜnākotnes plānošanu: mērėu izvirzīšana un rīcības plānošana to sasniegšanai. Nākotnesplānošana liek skolēnam izvērtēt izlemt kādas pārmaiĦas būtu nepieciešamas, izvirzīt mērėusun pieĦemt lēmumus to īstenošanai. Metodes priekšrocības ir tādas, ka tā attīsta spēju pieĦemtlēmumus, un uzliek atbildību tos izpildīt.Projekta metode. Vārds „projekts” latviešu valodā nozīmē „1. Būves, objekta, izgatavojamapriekšmeta, ierīces plāns, skice, tehnoloăiskā procesa shēma; 2. Dokumenta tekstsierosinājuma veidā; 3. Nodoms, plāns” (Latviešu valodas vārdnīca A-Z., 1987). Projektametode ir mācību metode, kad skolēni patstāvīgi, izmantojot dažādas darba formas uninformācijas avotus, izstrādā pētījumu par kādu pašu izvēlētu problēmu vai izstrādā plānukaut kā izveidošanai, pārveidošanai, izgatavošanai, noorganizēšanai, izpētīšanai. Projektaraksturīgākās iezīmes: interdisciplināra (starppriekšmetu) mācīšana un mācīšanās; virzīts uz problēmu; plāno skolēni, konsultējoties ar skolotāju; rezultāts un darbība tā sasniegšanai ir vienlīdz nozīmīgi; nozīmīgs skolēniem vai plašākai sabiedrībai.Projekta darba izstrādāšanas laikā skolēni izmanto jau esošās zināšanas, prasmes, personīgopieredzi un darba gaitā iegūst jaunu informāciju.Demonstrējumi un mācību eksperimenti. Demonstrēšanas laikā skolotājs rāda uzskateslīdzekĜus vai eksperimentus un skaidro tos. Demonstrēšanas mērėis ir padarīt saprotamākuvārdisko informāciju. Demonstrējumus var veikt skolotājs vai paši skolēni. Demonstrējumamir jāatbilst šādām prasībām:31
Page 1: LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 5 and 6: MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 29: MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 81 and 82:
MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
show all

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?