TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Mēăinājuma processMēăinājuma procesa apraksts ir dziĜi subjektīvs, jo atziĦas, kas iegūtas mēăinājumos navsalīdzināmas ar tām, ko režisori gūst gadu desmitu laikā. Taču šīs atziĦas pierāda, ka pat arvienas izrādes iestudēšanu var gūt priekšstatus, novērojumus un secinājumus, kā to darītlabāk. Darbu organizējot, man bija skaidrs mērėis un konkrēts plāns, taču tas nepārtrauktisubjektīvu iemeslu dēĜ tika koriăēts. Galvenais iemesls korekcijām bija tas, ka nepieciešamaisteātra pulciĦa sastāvs veidojās pakāpeniski, tādā mērā kā skolēni izteica vēlmi un pievienojāsizrādes veidošanas procesam.Kad sākās mēăinājumi, pieredze balstījās uz iegūtajām zināšanām režisoru kursos, koorganizēja Kārlis Auškāps. Darba procesā radās papildus izpratne un atziĦas, kā labākvajadzēja uzsākt iestudējuma veidošanu un kā labāk piesaistīt skolēnus. Daudz kas tika darītsintuitīvi un sapratu, ka aktiermāksla un režija ir arī intuitīva. Režijas process ir iespējams, jarežisors spēj novērot citu cilvēku mijiedarbību, viĦu iekšējo pasauli. Režisora meistarība iratkarīga no tā, kā viĦš prot vērot cilvēkus un dzīvi sev apkārt.Strādājot ar bērniem liels izaicinājums bija saprast, kādā veidā pareizāk aizrādīt aktierim(skolēnam). Mēăinājumu procesā sapratu, ka vislabākais veids ir mēăinājumu laikā kĜūdaspierakstīt uz papīra, un pēc mēăinājuma ar katru skolēnu pārrunāt, un skolēnā pašā rosinātidejas, kā labāk nospēlēt vienu vai otru lomu.Lai bērnus „iesildītu” mēăinājumam, izvedu ar bērniem dažādas rotaĜas, kas bērnus atraisījano „sasaistītības” sajūtas no pamata mācību darba, kā arī noskaĦoja uz radošo procesu.Strādājot skolas teātrī nedrīkst uzreiz pieprasīt tūlītēju un neierobežotu radošumu, spontanitātiun improvizāciju, pirms nav iekšējās un ārējas izteiksmes līdzekĜu bagāžas. Lai veicināturadošumu un iztēli, jāiziet vingrinājumu un etīžu komplekss. Autorei iesaistoties šajā procesā,vērojama skolēnu atdeve un fantāzija, radošais process notiek mijiedarbībā un patsmēăinājuma process bērnus aizrauj un uzmodina tajos radošumu.Mūsdienu skolēni ir pieraduši, ka skolotājs ir tas, kas vienmēr stāsta un rāda (izklaidēskolēnus) un, kā vienīgais, kam tas vajadzīgs, stāv klases priekšā un runā. Es neatbalstu šādumācīšanās metodi, jo, manuprāt, tikai piedzīvojot procesu, notiek mācīšanās. Mācoties tikaicaur skolotāja teikto, tas notiek pasīvi un maz efektīvi.Lai cilvēks vēlētos sasniegt arvien ko jaunu, nepieciešami labvēlīgi stimuli, tos biežinodrošina pozitīvās emocijas – emocijas virza izturēšanos. Nepelnīta uzslava ir kaitīga, tačupelnīta ir nepieciešama, tādēĜ, ja vien rodas iespēja pateikt ko pelnīti labu, tā jāizmanto, laiiedrošinātu skolēnu turpināt, jo neizsakot pelnītas uzslavas ar domu, ka skolēns kĜūsiedomīgs, viĦš pārstāj redzēt jēgu savam darbam. Darba autore novēroja, ka teātra pulciĦā bija170