TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011veselībai pozitīvāko izvēli. Veselību veicinošas uzvedības veidošana ir sarežăīts process, šajāprocesā pieĦemtais lēmums ir dziĜi individuāls un personisks.Lēmumu pieĦemšanas process ir Ĝoti būtisks jautājums, kas jāĦem vērā, lai varētu veidotefektīvas veselības mācības programmas. Šis process saistībā ar personīgo veselību ietver vēlarī citus būtiskus aspektus, kuri slēptā veidā ietekmē veselību veicinošu uzskatu veidošanos.Tas apskatīts izglītojošā modeĜa motivētās uzvedības teorijā.Dotā teorija skar lēmumu pieĦemšanas divus galvenos elementus: attieksmi pret uzvedībasmodeli un normatīvajiem priekšstatiem. Citiem vārdiem - lēmuma pieĦēmējs no sākumanovērtē, ko viĦam dos izvēlētais uzvedības modelis, tad pārvērtē - kā uz to reaăēs citi.Nenobriedušai personībai ar zemu pašvērtējumu personīgie un sociālie aspekti ir daudzsvarīgāki nekā varbūtējas sliktas veselības draudi nākotnē. Sociālie un psiholoăiskie faktoripārklājas. Jāskatās, kādas pusaudža vajadzības tiek apmierinātas pieĦemot noteiktu lēmumu.Vadoties no tā arī tiks izdarīta izvēle. Ja šajā vecumā jaunietim referenta grupa ir vienaudži,bieži būtiskākais būs viĦu spriedums un izvēle tiks izdarīta atbilstoši grupas viedoklim,neskatoties uz normatīvo priekšstatu par vecāku nosodījumu.Būtisks virzītājspēks lēmumu pieĦemšanā un uzvedības izstrādāšanā ir tieši pašvērtībai, jopieĦemot konkrētu rīcības veidu, cilvēkam ar kustību traucējumiem jāĦem vērā, vai viĦš spēsilgāku laiku pieturēties pie izvēlētā. Tas ir atkarīgs no ticības saviem spēkiem.PaĜāvība uz sevi, uz saviem spēkiem ir Ĝoti svarīgs pašnovērtējuma aspekts. Cilvēks, kurš ticsaviem spēkiem, parasti izceĜas ar lielāku aktivitāti un neatlaidību savu mērėu sasniegšanā.Ticība saviem spēkiem ir saistīta ar sevis apliecināšanu paša acīs, ar pašcieĦu, savu iespējunovērtējumu un patstāvīgu rīcību.Novērots, ka tieši pašapziĦas trūkums ir tas, kas neĜauj izšėirošos momentos pateikt "nē" parlabu savai veselībai. Kā piemērām par negatīvu vienaudžu psiholoăisko spiedienu unsmēėēšanu.Veselības mācības saturs izstrādāts apvienojot visu šo teoriju atziĦas. Adekvāta informācijaapvienota ar lēmuma pieĦemšanas prasmi un veselību veicinošas uzvedības izstrādi, koietekmē veselību veicinoša apkārtējā vide un veselību veicinoša valsts politika, viss kopā radastabilu pamatu veselīga dzīvesveida prioritātei.Kāds ir veselības izglītības mērėis ? Varbūt tā ir veselība, varbūt - vesels cilvēks? Jā, tā tas ir,taču veselība nav pašmērėis. Arī zināšanas par savu un citu veselību, ko iegūstam veselībasmācības stundās, nav pašmērėis.No pedagoăisko teoriju atziĦām izriet, ka zināšanas ir bāze attieksmju veidošanai. Zināšanasveido pārliecību, pārliecība savukārt nosaka paradumu veidošanos un līdz ar to nosaka60