TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Jaunajā paradigmā konkurētspējīga persona ir cilvēks, kas spēj sadarboties, ir izpalīdzīgs unsavos konkurentos saskata potenciālos sadarbības partnerus. Savā attīstībā konkurētspējīgapersonība sacenšas pati ar sevi, saglabājot līdzsvaru starp es - ego un es - eko, vienlaicīgispējot būt līderis un sadarboties komandā. (Katane, KalniĦa, 2010.). Lai veicinātukonkurētspējīgas personas veidošanos arī mentoram pašam jābūt konkurētspējīgai personai -jāprot pašam mainīties, pilnveidoties, atrast pašrealizācijas iespējas, pielāgojoties nepārtrauktimainīgai videi. Zinātniece Saratceva ( visprecīzāk pamato personības konkurētspēju kāvissvarīgāko sociālās sfēras profesionālisma pamatu - spēju uzdrīkstēties un pieĦemt citucilvēku dažāda veida izaicinājumus, spēju riskēt un būt Ĝoti elastīgam, piemērojoties mainīgaividei; konkurētspējīga personība savos uzskatos un darbībā demonstrē dzīves aktīvo pozīciju;tā ir dzīvotspējīga un dzīvesnoturīga personība, kuru raksturo konkurētspējas gan individuālipersoniskais, gan profesionālais komponents un šie abi komponenti ir Ĝoti svarīgi cilvēkadzīvesdarbībā (Саратцева, 2005 no Katane, KalniĦa, 2010). Saratceva par konkurētspējīguspeciālistu uzskata morāli veselu, neatkarīgu, integrētu un profesionāli kompetentu personu,kas vērsta uz pašattīstību un pašrealizāciju, spēj objektīvi novērtēt situāciju un pieĦemt labākolēmumu. ViĦa uzskata, ka par konkurētspējīgu jauno speciālistu var novērtēt pēc šādiemkritērijiem:• profesionālā kompetence;• refleksīvā domāšana;• emocionālā inteliăence;• personīgā autonomija;• radošums (Саратцева, 2005 no Katane, KalniĦa, 2010).Tādi kritēriji kā kompetences, radošums un spēja riskēt sastopami gan mentora, gankonkurētspējīgas personas raksturojumā daudzu autoru darbos (Саратцева 2005, Митина2003, Борисова, 1996).Kompetences skaidrojumā (atšėirībā no kvalifikācijas) īpaši uzsvērta ir darbība, precīzāk,gatavība darbībai. Jebkura kompetence attīstās, indivīdam iekĜaujoties darbībā, kompetenciindivīds apgūst attiecībā uz konkrētām situācijām (Kalugina, Terešcuks, 2006 no Vecgrāve,Pēks, 2009). Profesionālisma sastāvdaĜa ir profesionālā kompetence kā pieredzes gūšanasiespējās pamatotu spēju un pieredzes individuālu kombināciju. (Maslo, TiĜĜa, 2005).Profesionālisms ir divu sistēmu – personības un profesionālās darbības mijiedarbībasrezultāts. ”Procesuālajā izpratnē tā nepārtraukti pilnīgojas, jo spējas attīstās mūžilgi,pilnveidojas pieredze un rodas arvien jaunas pieredzes gūšanas iespējas” (TiĜĜa, 2005,9