TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011izglītības programma izveidoja rāmjus, kuros radošuma izkopšanai vairs neatlika vietas. Tačušajā gadsimtā Lielbritānijas izglītības darbinieki atgriežas pie radošuma veicinošām mācībuprogrammām, jo ir radusies apjausma, ka radošuma izkopšana un attīstīšana audzēkĦos dodpozitīvu ieguldījumu skolēnu vispārējo sekmju uzlabošanai, mācību vielas labākā izpratnē, kāarī skolas sociālās vides uzlabošanā.Kā iedvesmojošu piemēru radošas vides radīšanā var minēt Redžio metodi (The ReggioEmilia approach. Pieejams: www.teachingexpertise.com ). Šī metode ir devusi lieluieguldījumu gan teorētiskajās, gan praktiskajās zināšanās, kā veidot radošu vidi pamatskoluapmācību procesā. Redžio metodes pamatā ir inovatīva pieeja pedagogu sastāvakomplektācijā darbam mācību klasēs. Līdzās priekšmeta pedagogam strādā speciāli apmācītsmākslas pedagogs („Atelierista”). ĥemot vērā to, ka Itālijas skolās skolotājiem ir dota samērāliela autonomija mācību programmas sastādīšanā, šie abi pedagogi ikdienā strādā tandēmā –viens pedagogs māca priekšmetu, bet otrs vēro skolēnus, klausās ko bērni savā starpā runā.Tādejādi, ir lielāka iespēja laicīgi pamanīt katra bērna talantus un spējas, līdz ar to radotiespēju to tālāku attīstīšanu bērnos. Vēl viens šīs metodes priekšnosacījums, kam Redžiokundze piešėir Ĝoti svarīgu lomu, ir vide, kurā notiek nodarbības – nodarbības var norisinātiespagalmā, plašā telpā ar lieliem logiem, lai skolēni pēc iespējas mazāk izjustu nošėirtību noārpasaules. Mācību stundu norises vietas tiek iekārtotas tā, lai būtu pietiekama vieta, kurskolēniem un pedagogiem mijiedarboties vienam ar otru. Paši pedagogi norāda, ka vide šajāsnodarbībās darbojas kā „trešais” pedagogs. Katra nodarbība tiek veidota kā projekts, kurā iriespēja izveidoties neskaitāmām radošām idejām. Pie projekta strādā vairākas skolēnugrupiĦas. Skolotāji strādā ar katru grupiĦu atsevišėi – kamēr viena grupiĦa strādā arpedagogu, pārējām tiek uzdots radošs uzdevums, kuram risinājumu skolēni mēăina atrast paši.Katrs projekts attīstās visdažādākajos veidos – tas var noslēgties, vai arī palikt atvērts– visunosaka radošā procesa gaita, kas norit klasē. Idejas, kā realizēt projektu var nākt no pedagoga,taču idejas par projekta norisi var arī nākt no skolēniem. Šī pieeja ir Ĝoti tuva autorei, jo teātrauzveduma iestudēšana būtībā ir projekts, kurā tiek iesaistīti skolēni, kuri strādā dažādāsgrupiĦās pie dažādiem radošajiem uzdevumiem (lomu iestudēšana, scenogrāfijas, tērpudizaina, muzikālā noformējuma, tehniskā izpildījuma, rekvizītiem u.t.t.). Līdzīgi kā Redžiometodē, autorei ir iespēja atklāt un atraisīt skolēnu talantus, kas akadēmiskajās nodarbībās nevienmēr ir iespējams. Šāda radošā vide dod autorei plašāku iespēju atklāt skolēnu talantus unar saviem atklājumiem iepazīstināt pārējos pedagogus, tādejādi veicinot skolēnu un pedagogusavstarpējo sapratni un radošo mijiedarbību.160