TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011izpildi, kas prasa mācību vides individualizāciju un mācību plānu pielāgošanu (Orska, 2008).Skolotājam tiek uzlikti papildus uzdevumi, piemēram, lasīšanas stundā vienlaikus jāstrādā arbērniem, kas lasīšanā pavirzījušies tālu uz priekšu un bērnu, kas ar grūtībām apgūst burtus(CelmiĦa, 2008). Organizēt mācību darbu tā, lai visi skolēni virzītos uz priekšu attīstībā,turklāt lai bērns ar traucējumiem nebūtu uzmanības centrā, ne arī justos sliktāks par pārējiem,ir metodiski un psiholoăiski grūts uzdevums. Ja klasē ir vairāki skolēni ar speciālajāmvajadzībām, turklāt viĦu mācīšanās grūtības ir dažādas, klasē nepieciešams speciālās izglītībasskolotājs un/vai skolotāja palīgs. Skolotāja palīga uzdevums ir iemācīt skolēnam mācīties, jobērni ar mācīšanās traucējumiem nereti mācās juceklīgi, neprot sistematizēt un analizētapgūstamo vielu, nepārzina efektīvākos iegaumēšanas paĦēmienus. Vispārizglītojošās klasēsbērni parasti paši apgūst metakognitīvās iemaĦas, taču bērniem ar vieglu garīgu atpalicību uncitiem garīgās attīstības traucējumiem tās jāpalīdz apgūt. Bieži vien skolēniem ar mācīšanāsgrūtībām nepieciešami papildus mācību līdzekĜi, individuālas nodarbības, reizēm papildusapmācība var notikt nelielās grupās. Tādējādi individuālo programmu ietvaros tiek apgūtas unnostiprinātas pamatiemaĦas savas klases mācību vielas ietvaros. R.Vīgante uzskata, ka bezminētajiem apstākĜiem bieži vien klasēs, kur mācās bērni ar speciālajām vajadzībām,jāsamazina skolēnu skaits (Vīgante, 2009, 255.lpp.). N.Matere un S.Goldšteins apstiprina, kacitās Eiropas valstīs praksē pierādījusies darba efektivitāte, strādājot mazās grupās(Mather, 2008, 55.lpp.). Vīgante kā nepieĦemamu atzīst dažu izglītības vadības speciālistuviedokli, ka skolēnus ar garīgās attīstības traucējumiem varētu mācīt pēc valsts standartaprasībām, neievērojot valsts izglītības standarta apguves riskus šiem bērniem. Lai skolotājispētu strādāt vienlaicīgi saskaĦā ar dažādām programmām, kā arī ievērojot audzēkĦuindividuālās vajadzības, viĦiem jābūt speciāli sagatavotiem šādam darbam. Skolotāju papildusizglītošana ir viens no aktuālajiem uzdevumiem, kas veicams, lai vispārizglītojošo skoludurvis varētu atvērties lielākam skaitam bērnu ar speciālajām vajadzībām.Pedagogu un skolas vides psiholoăiskā sagatavotība nozīmē to, ka iekĜaujot vispārizglītojošāskolā skolēnus ar speciālajām vajadzībām, notiek skolas vides vērtību sistēmas maiĦa. Uzsasniegumiem un augstiem mācību rezultātiem tendētās skolas neveicina bērnu ar speciālajāmvajadzībām iekĜaušanu, jo šāds bērns nav piemērots uz sasniegumiem orientētai saskarsmei nemācību procesā, ne ārpus tā (Orska, 2008). Skolotājam jābūt gatavam sniegt atbalstu bērnamar fiziskiem un/vai garīgiem traucējumiem gan mācību motivācijas veidošanā, gan saskarsmēar vienaudžiem un citiem skolēniem. Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem nereti trūkstzinātkāres, veidojot viĦos garīgas ievirzes intereses, pedagogam vispirms jārada viĦos interese78