TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011veicina, bet šo uzdevumu skolas nepietiekami pilda, lai gan ledus ir sakustējies un skolāmiekĜaujošā izglītība jau ir pierasta parādība. Pagaidām lielāks īpatsvars bērnu ar speciālajāmvajadzībām Latvijā mācās speciālajās izglītības iestādēs, un neviens nevar precīzi prognozēt,kad gaidāmas būtiskas pārmaiĦas.Skolas fiziskās vides pielāgošanā nepieciešams gan valsts, gan pašvaldību finansiāls atbalsts.Bērni ar kustību traucējumiem spiesti mācīties internātskolās tikai tādēĜ, ka parastajā skolāviĦiem nav nepieciešamās fiziskās vides. Piemēram, Maltas 2.vidusskola sen izrādīja gatavībuuzĦemt bērnus ar kustību traucējumiem, taču trūka līdzekĜu telpu pārkārtošanai. 2010.gadarudenī ar ERAF atbalstu beidzot tika izbūvēti lifti un pacēlājs, nomainīti elektrības slēdži unkāpĦu margas, pārbūvētas durvju ailes, iekārtotas invalīdu tualetes, uzbūvēta iebrauktuve pieskolas. Realizētie pasākumi Ĝauj skolēnam ar kustību traucējumiem brīvi iekĜūt skolā unpārvietoties tās teritorijā. Pašlaik vidusskolā mācās divi skolēni ratiĦkrēslos, taču turpmākskola varēs uzĦemt vairāk bērnu ar kustību traucējumiem. Katrai skolai, veicot kārtējosremontus, būtu jādomā par iespēju nodrošināt piemērotu vidi arī bērniem ar kustībutraucējumiem.Pedagogu kvalifikācijas un slodzes sadalījums, strādājot ar dažādām mācību programmām,nepieciešamība veikt papildus individuālu darbu ir sarežăīta pedagoăiski metodiska problēma,kas skolās nav nokārtota. Latvijas pedagoăiskajās augstskolās pēc neatkarības atgūšanas1991.gadā līdz 2004.gadam atsevišėas tēmas par darbu ar bērniem ar speciālajām vajadzībāmtika iekĜautas psiholoăijas un pedagoăijas kursu programmās. LU speciāls brīvas izvēles kurss„Rūpju bērns skolā un ăimenē” tika piedāvāts bakalaura programmā topošajiemvispārizglītojošo skolu pedagogiem. Arī citās augstskolās līdzīgi kursi pārsvarā tika piedāvātikā izvēles kursi. Pakāpeniski tomēr speciālās pedagoăijas, defektoloăijas u.c. kursi iekĜuvaobligāti apgūstamo materiālu. Pašlaik augstskolās tiek piedāvātas arī dažādas izvēlesprogrammas, tomēr topošo pedagogu izglītošanas darbam ar speciālo vajadzību bērniemtrūkst sistemātiskuma. Vadošā tendence profesionālajā izglītībā līdz šim bijusi informētskolotājus par šādu bērnu esamību (Pedagoăijas vēsture, 2010). Pedagoăiskās unpsiholoăiskās metodes darbā ar bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem netiek pietiekamiapgūtas. Lai skolotāji iegūtu specifiskās zināšanas, tiek organizēta papildus izglītība unpieredzes apguve vasaras kursos, semināros, konferencēs, pieredzes apmaiĦas braucienos u.c.Mūsdienās neviens vairs nenoliedz iekĜaujošo izglītību, tomēr sabiedrība kopumā navpsiholoăiski pieĦēmusi dažādību, kas arī ir pati nopietnākā iekĜaušanas problēma. Katrscilvēks, īpaši pedagogs, atklāti nenostājas pret humānu pieeju bērniem ar speciālajāmvajadzībām, tomēr ikdienā ar šiem bērniem, īpaši ar bērniem ar garīgās attīstības81