TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Teātra spēle, kā attīstības procesa daĜaRežisore Ligita SmildziĦa saka, ka teātris ir spēle laikā un telpā. Katrs bērns grib spēlēties,to katrā no mums ielikusi daba. Spēle rada atbrīvotību, domu brīvību, mēs gūstam pozitīvasemocijas, atbrīvojamies no negatīvajām un iepazīstam saskarsmes prieku. Spēle ir iepriekšējāspieredzes pārstrāde, kombinēšana, veidojot no tās jaunu realitāti, kura atbilst paša tieksmēmun prasībām. Teātra spēle saista ar māksliniecisko jaunradi un personiskajiempārdzīvojumiem. Iztēle vēlas apliecināt sevi formā, kas eksistētu ne viens sev pašam, bet arībūtu redzama citiem. Teātra izrādes veidošana ir veids, kā to panākt. Iztēle nepieciešamaattīstībai (SmildziĦa, 1998). Spēja realizēt tēlos savas fantāzijas ceĜ pašapziĦu un pārbaudaspējas (Berns). Cilvēks atbrīvojas no bailēm būt smieklīgam, atklāties, attīsta drosmi būtuzmanības centrā. Tāpat arī L. SmildziĦa uzsver, ka amatieru (skolu) teātris ir iespēja attīstītdaudzpusīgu personību, tas attīsta uzmanības noturību, dziĜumu, spēju sadalīt uzmanību,koncentrēšanos, izkopj iztēli, partnera izjūtu, iemaĦas saskarsmē, sava ėermeĦa apzināšanostelpā un laikā, ritma, noskaĦas izjūtu, spēju darboties ansamblī, runas attīstīšanu, pirmoapjausmu par cilvēka psiholoăijas sarežăītību. Pusaudžiem var būt dažādas problēmas –kautrība, sasprindzinājums, nedrošība, bailes. To iespējams novērst ar dažādiemvingrinājumiem (SmildziĦa, 1998).SpēĜu laikā ir sācies nopietns darbs spēju attīstībā. Var novērot:1) motoriskās spējas – lokanību, veiklību, kustību, ātrumu, reakciju;2) uzmanību, tā noturību;3) koncentrēšanās spēju, mērėtiecību;4) partnera izjūtu;5) aktivitāti, spontanitāti;6) fizisko un psihisko atbrīvotību;7) spēju fantazēt, iztēloties.L. SmildziĦa apgalvo, ka spēles labprāt spēlē arī pusaudži. Šajā nodarbē viĦš gūst iespējuatbrīvoties emocionāli un fiziski. Spēlējot spēles, pusaudži izlādē negatīvās emocijas, gūstprieku. ViĦi mācās izjust savu ėermeni un apzināties tā izpausmes. Pēc dažādu vingrinājumuapgūšanas kā beidzamās ir etīdes, improvizācijas. Šādā mācību procesā skolēns attīstaintelektuālās, fiziskās un emocionālās iespējas. Skolēns strādā ar „sirdi” (emocijas),„ėermeni” (fiziskais) un „galvu” (intelekts). Drāmas pedagogi uzsver, ka, lai paustu savasidejas, pieredzi, domas, šim trim parādībām jādarbojas kopā (SmildziĦa, 1998).163