TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011uzĦemt, uzglabāt, uzkrāt, taču visnoturīgākās zināšanas veidojas tad, kad indivīds aktīvikonstruē nozīmes savā mijiedarbībā ar fizisko un sociālo vidi. AudzēkĦi paši rada savaszināšanas un šai informācijai tiek piesaistīta personiska jēga, personisks nozīmīgums. Jastudentus uzlūko par aktīviem, nevis pasīviem mācīšanās procesa dalībniekiem, tas nozīmē,ka mācības tiek virzītas uz domāšanas aktivizēšanu. Pedagogu – konstruktīvistu mērėis ir dotsaviem studentiem iespēju pārbaudīt jaunās idejas, izvērtēt iegūto informāciju, rast jaunasatbildes netipiskās situācijās, tas ir konstruēt savas zināšanas, kuras nepieciešamas, lai viĦivarētu darboties savā vidē, tai skaitā arī profesionālajā darbībā. Konstruktīvistu izpratnēzināšanas tiek uzskatītas par „dzīvām”, nevis sastingušām. Pamatu veido ne tikai zināšanas,bet arī izziĦas process (Geidžs, Berliners, 1999).Pilnvērtīga izglītība ir nepārtraukts zināšanu, prasmju un attieksmju pilnveides process. Rodasnepieciešamība pārskatīt dažādās mācīšanās teorijas un ieviest praksē jaunākās mācībupsiholoăijas atziĦas, kas bagātinātu tradicionālo izpratni par zināšanu apguvi. Mācībspēkiemjācenšas salīdzināt un izprast mācību psiholoăijas dažādos viedokĜus par mācīšanos unizraudzīties šodienas situācijai piemērotāko, akcentējot, ka skolēns nav pasīvs zināšanuuztvērējs, bet gan aktīvs sociālās izziĦas darbības līdzdalībnieks.Pētīt izziĦas būtību nozīmē pētīt garīgos procesus, kuri nav novērojami tiešā ceĜā, tomērpēdējos gados eksperimentālās psiholoăijas speciālisti ir daudz paveikuši šo garīgo norišupētīšanā.Seši svarīgākie mācīšanās procesa skatījumi.1. Informācijas apstrādes modelis, kur līdzīgi datora darbošanās modelim tiekaprakstīts, kā zināšanas par pasauli tiek iegūtas, uzglabātas un atsauktas atmiĦāno atmiĦas krātuvēm. Šajā modelī svarīgi ir apgūt daudzveidīgās mācībustratēăijas, kas palīdz saglabāt un atsaukt atmiĦā nepieciešamo informāciju.2. Mācīšanās, kuras rezultativitāti nosaka metakognitīvās prasmes: prasmeorientēties savās mācīšanās stratēăijās, analizēt tās un apzināti pilnveidot.3. Mācīšanās modelis, kas balstās uz kognitīvi aktīvu prātu. Skolotājs mācībās lieklietā speciāli izraudzītus izziĦas darbības aktivitāti rosinošus paĦēmienus.4. Konstruktīvisma viedoklis, kas uzlūko prātu kā aktīvu esamību, kas meklēbūtisku nozīmi apkārtējās pasaules informācijā un cenšas šo informāciju asimilētun akomodēt, lai konstruētu savas zināšanas. SaskaĦā ar šo viedokli prāts neradavienkārši arējās pasaules reprodukcijas. Nenotiek arī tiešs skolotāja vai grāmatusniegtās informācijas pārnesums uz skolēnu prātiem. Cilvēks neatveido iegūto150