TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Interaktīvās mācīšanas metodes matemātikas apguves procesāAbstractN a d e ž d a B e r g f e l d eJelgavas Amatniecības vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbāE-pasts: bergna@inbox.lvTelef. +371 29637031The work deals with interactive methods. It describes the people`s opportunity to developtheir skills, fulfillment of personality and preparation for life. The teacher`s duty is to createthe environment that helps to develop the child`s skills in an appropriate speed and time, theenvironment which helps to develop the growth of personality, helps to feel the sense ofintelectual potential and ability of action.Key words: motivation of studies, co-operative learning, inner motivation, co-operation,inter-active learningIevadsIemācīt ar varu vispār nevar neko. Bet var iemācīties kĜūt par to. Kas tu patiesībā esi apgūtpašizpausmes iespējas, „atvērties”, lai varētu dzīvot atvērtā sabiedrībā, kāda ir demokrātiskasabiedrība.Klasiskajā grieėu filosofijā jēdziens „paidea” nozīmēja cilvēka attīstības iespēju plānotu,mērėtiecīgu realizāciju, kurā Ĝoti liela nozīme bija prasmei sevi veidot, izkopt savas spējas.Filosofs Sokrats bija ăeniāls pedagogs: uzdodot saviem skolniekiem uzvedinošus jautājumus,viĦš palīdzēja piedzimt patiesībai, kura vienkārši bija „piemirsta”; ironijas princips – „es zinu,ka es neko nezinu” - veicināja vēlmi uzzināt vēl vairāk. Sokratiskā pašironija vienmēr irnoderīga skolotājam; pretēji vispārpieĦemtiem priekšstatiem, godīgums, arī atzīstot savunezināšanu, tikai stiprinās viĦa autoritāti.Arī britu izglītības filozofs R.S. Peters uzskata, ka izglītība ir cieši saistīta ar vērtību sfēru.„Es mācos to, kas manā izpratnē ir labs un vērtīgs, es kĜūšu labāks, vērtīgāks un nozīmīgākssev un citiem” (Peters, 1966).Zināšanām bez izpratnes un spējas šīs zināšanas pārveidot nav jēgas. Tāpat nedrīkst atrautzināšanas no dzīves: ja uzskata, ka izglītošana notiek tikai skolās un augstskolās, bet reālādzīve – ăimene, sociālās attiecības, ekonomika, politika – ir kaut kas pilnīgi cits, tad„akadēmiski izglītoto” cilvēku zināšanas nebūs pietiekami noderīgas, izmantojamas, laidzīvotu dzīvi (LapiĦa, 1997).18