TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011..demokrātiskās skolās veiksmīgi skolotāji savus skolēnus iedrošina un respektē, Ĝaujot viĦiempašiem pieĦemt lēmumus (Balsons, 1996, 13. lpp.).Sociālās pedagoăijas iestādes iedala: stacionārajās (patversmes, jauniešu kolonijas, mūsdienāsaudzināšanas iestādes nepilngadīgajiem) un suplementārās (audzināšanas un sociālokonsultāciju punkti) (Gudjons, 1995/1998/2007).Kontrolējot un mācot pusaudžus, uzsver Kembels, jāatceras divas būtiskas lietas, pirmkārt,brīvībai jābalstās uz uzticēšanos, otrkārt, jāpārliecinās, ka pusaudzis pratīs pienācīgi rīkotiesattiecīgajā situācijā (Kembels, 2004).Pēc bērnu psihologa V. Bujanova uzskatiem, viens no biežāk sastopamajiem audzināšanasdefektiem ir „Pelnrušėītes tipa” - bērnu nemīl un viĦam to pastāvīgi izrāda. Bērna reakcija varbūt dažāda - cenšanās izsaukt pret sevi žēlumu, izpatikt vecākiem, cenšanās pievērst sevuzmanību, arī ar huligānismu, kĜūst cietsirdīgi, ieriebj vecākiem (Bērns un kriminalitāte,2001).Jebkurai uzvedībai ir sociāla nozīme, tādēĜ tā var tikt saprasta vienīgi sociālā kontekstā -saistībā ar ăimeni, skolu un sabiedrību. Arī skolēnu uzvedību ir svarīgi aplūkot klasessociālajā kontekstā, t.i., jebkurai skolotāja rīcībai, kas saistīta ar bērna uzvedības mainīšanu,jābūt saskaĦotai ar visas klases sociālo vidi.Bērni cits citu iedvesmo vai atĦem citam drosmi daudz efektīvāk, nekā to spētu skolotājs.Māka izprast un likt lietā klases spēku būtiski ietekmē jebkura bērna uzvedības pārveidošanu...Jebkura uzvedība ir mērėtiecīga un atspoguĜo bērna uzskatus par to, kā viĦš var piederēt pieklases (Balsons, 1996, 26. lpp.).Par svarīgu morāles regulācijas sistēmas elementu A. Vilks uzskata atzinības, uzslavas,pamudinājuma vai nopēluma, nosodījuma sistēmu, kuras mērėis ir ietekmēt personības (arīăimenes, sociālās grupas) rīcības virzienu, mainīt to saskaĦā ar sabiedrības vajadzībām (Vilks,2001).A. Vilks un M. Balsons par uzvedības labošanas pasākumiem domā līdzīgi un norāda, ka tie irlemti neveiksmei, ja tiek vērsti vienīgi uz simptomu novēršanu, bet to pamatā esošāmotivācija tiek ignorēta. Audzināšanā svarīgi ir laikus novērst sliktas un amorālas uzvedībasizpausmes, pirms tās kĜuvušas par pusaudža grūti labojamu paradumu (Balsons, 1996, Vilks,2001)...cilvēka rīcības motīvus nosaka vajadzība izjust kopību ar sabiedrību, integrēties tajā unvēlēšanās piederēt pie tā; cilvēks ir sociāla būtne, kas izprotama vienīgi holistiski; uzvedība irmērėtiecīga, vienota un konsekventa; cilvēks ir aktīvs lēmējs, kas pats pēc savas subjektīvāsun fenomenoloăiskās pieredzes veido savu personību (Balsons, 1996, 20. lpp.).94