TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011viĦa morāli psiholoăiskajā un sociāli profesionālajā gatavībā dzīvot un darboties arvien jaunāsdzīves reālijās. Dzīvotspējīgai personībai piemīt liels konkurētspējas potenciāls, gatavībapanākumiem vainagotai darbībai, lai sasniegtu augstus rezultātus un īstenotu savas dzīvesmērėus. (pēc Katane, 2007).Mūsdienu izglītībā ir svarīgi pamatot jaunas pedagoăiskās pieejas būtību un aktuālidzīvotspējīgas, tai skaitā darboties spējīgas, personības attīstības veicināšana mainīgās videsapstākĜos. Liela nozīme ir jāpiešėir cilvēka ar kustību traucējumiem spējai piĦemt apkārtnotiekošās pārmaiĦas un lai šīs pārmaiĦas kĜūtu par viĦa pašattštības virzītājspēku.20.gadsimta astoĦdesmitajos gados Pasaules Veselības organizācija (PVO) radīja jaunusabiedrības politiku – par būtiskāko akcentējot veselības veicināšanu kā kompleksu pieeju,kurā viens no komponentiem ir veselības izglītība. Šobrīd aizvien aktuālāka kĜūst informētībapar dažādiem jautājumiem veselības veicināšanas jomā (Puškarevs, 2005).Pedagoăijas terminu skaidrojošā vārdnīcā (2000) ar jēdzienu veselības izglītība saprotsistematizētu zināšanu, iemaĦu un prasmju apguvi, vērtību, pārliecību un attieksmjuveidošanos veselības saglabāšanai. Veselības izglītības apguve attīsta spēju tik galā ar dzīvesapstākĜu maiĦu un rūpēties par savu veselību, lai sasniegtu izvirzīto mērėi. Veselības izglītībaietver sevī jautājumus par fizisko, garīgo, seksuālo un reproduktīvu veselību.Savukārt I.M Rubana (Rubana, 2000) veselības izglītību skaidro kā mākslu apmierināt savasvajadzības vislabvēlīgākajā veidā, tikt galā ar izmaiĦām dzīves apstākĜos un aizstāvēt sevi,nekaitējot citiem (Veselības izglītības pamati, 1997). Savukārt I. Puškarevs veselības izglītībuuzskata par indivīda atbildības uzĦemšanos par veselību – rūpējoties par veselīgu vidi undzīvesveidu, par galveno izvirzot dzīvesprasmju un psihosociālās kompetences apguvi nobērnības. Skolas vide, kas ne tikai izglīto, bet arī audzina, proti, ietekmē attieksmes unuzvedību, ir viens no topošo personību socializējošiem faktoriem. Skolas vidi var uzlabot pašiskolēni, īstenojot dažādus projektus. Skolēnu līdzdalība skolas vides uzlabošanā pilnveidoviĦu zināšanas, prasmes un pozitīvu attieksmi pret vidi un veselību. (Puškarevs, 2005).Labai veselībai cilvēka dzīvē un daudzveidīgo iespēju izmantošanā ir liela nozīme. PēcPasaules Veselības Organizācijas (PVO) 1948.gadā pieĦemtās definīcijas veselība nozīmē netikai slimības trūkumu. Atbilstoši Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) definīcijaiVESELĪBA ir fiziskā, psihiskā (garīgā) un sociālā labklājība. Pilnīgāka ir 1984.gadā PasaulesVeselības Organizācijas (PVO) izveidotā veselības definīcija: „Veselība ir pakāpe, līdz kuraiindivīds vai grupa spēj realizēt centienus un apmierināt vajadzības, gan pieĦemot veselībailabvēlīgus lēmumus, gan mainot vides ietekmi.” Varētu papildināt, ka tā ir arī indivīda spējasociāli funkcionēt un turpināt sevi un savu dzimtu nākamajā paaudzē.54