TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011skolēnu sociālās un uzvedības problēmas, atkarības gadījumus. Sociālais pedagogs veic arīkoordināciju starp skolu, ăimeni un dažādām valsts institūcijām saistībā ar bērna sociālajāmproblēmām. Svarīgs faktors atbalsta komandas darbā ir administrācijas pārstāvja līdzdalība, jotieši direktors vai viĦa vietnieks mācību darbā koordinē darbu šīs komandas ietvaros. Dažiteorētiėi atbalsta komandā iekĜauj arī vecākus, tomēr vecāki neietilpst pedagoăiskā procesadalībnieku lokā, lai gan viĦu loma bērna attīstībā un izglītošanā ir nozīmīga, tādēĜnepieciešams optimizēt skolas un vecāku sadarbības formas.Sadarbība ar vecākiem sākas ar bērna uzĦemšanu skolā, vecāku piekrišana nepieciešamabērna nosūtīšanai uz pedagoăiski medicīnisko komisiju. Ikdienas sadarbība ar vecākiem varbūt gan produktīva, gan arī nesekmīga, galvenokārt atkarībā no vecāku attieksmes pret skoluun ieinteresētības sava bērna izglītošanā. Pedagogu sadarbība ar vecākiem ir vismazāk pētītaisposms iekĜaujošās izglītības aspektā zinātniskajā literatūrā.Integrācijas priekšnoteikumu teorijas un prakses atbilstības novērtējumsBērnu ar speciālajām vajadzībām iekĜaušanas vispārizglītojošā skolā eksperte D.Nīmantesecinājusi, ka Latvijas apstākĜiem labi ir nodrošināta bērnu uzĦemšana vispārizglītojošā skolā,realizējot izglītības politiku, Ħemot vērā skolu attieksmi un ievērojot vecāku vēlmes, padarotvispārizglītojošās skolas pieejamas visiem bērniem, tiek realizēts galvenais integrācijaspriekšnoteikums. No Nīmantes pilotpētījumā iekĜautajām piecām skolām četrās mācās skolēniar speciālajām vajadzībām, nevienā skolā nav konstatēti gadījumi, kad skolas vadība rīkotospretēji Izglītības likuma 49.pantam, atsakoties uzĦemt skolēnu saskaĦā ar vecāku vēlēšanosviĦa dzīvesvietai tuvākajā skolā. Asāka problēma ir vecāku aizspriedumi - nevēlēšanās bērnunosūtīt uz pedagoăiski medicīnisko komisiju, lai viĦu „neapzīmogotu” ar diagnozi. Rezultātābērns ar veselības traucējumiem nesaĦem viĦa stāvoklim atbilstošu pedagoăiskopakalpojumu, taču nespēj iekĜauties mācību procesā, negūstot no mācībām labumu, netiek arīizdalīti nepieciešamie resursi bērna izglītošanai un aprūpei (Nīmante, 2007).Latvijā tiek piedāvātas gan izolējošas, gan segregatīvas, gan integratīvas un iekĜaujošasformas bērnu ar speciālajām vajadzībām izglītošanai: mājmācība, apmācība speciālajās skolāsvai speciālajās klasēs, vispārēja klase pēc speciālas programmas. IekĜaujošo skolu veidošanoskavē dažādi viedokĜi speciālistu vidē. Speciālo skolu pedagogi aizstāv speciālo skolu modeli,jo tur skolēnam radīti visi nepieciešamie fiziskie un pedagoăiskie apstākĜi. SavukārtiekĜaujošās skolas aizstāvji oponē ar argumentu, ka pēc skolas pabeigšanas nošėirtie bērninespēs iekĜauties sabiedrībā, bet sabiedrībā visiem cilvēkiem jādzīvo kopā. Sabiedrībasattieksmes maiĦa visumā nav notikusi (Sociālās..., 2009). Skolām būtu jābūt pirmajām, kas to80