TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011procesā iegūtā informācija tiek pārbaudīta lietošanai citos kontekstos, akcentējot, kainformācijai, kuru jāapgūst skolēnam/studentam, jābūt sagatavotai. ViĦa atzinums ir, kajebkuru mācību priekšmetu var sniegt intelektuāli vienkāršā veidā jebkuram skolēnam,neskatoties uz viĦa attīstības stadiju (Bruner, 1960). ViĦš akcentēja struktūras nozīmimācīšanās procesā un parādīja, cik tas ir nepieciešams efektīvas mācīšanās procesā:Mācīšanas un mācīšanās struktūra ir centrā problēma klasiskajā transformācijas procesā. Jaagrāk apgūtajai vielai jāpalīdz uztvert vēlāk apgūto, tad nepieciešams nodrošināt vispārējozināšanu ainu terminos, lai parādītu attiecības starp agrāk un vēlāk apgūto pēc iespējasskaidrāk. Bruners uzsvēra skolotāja prasmi secīgi sadalīt apgūstamo materiālu efektīvākāveidā.Grenons Brooks un Martins Brooks (1993) formulēja piecus konstruktīvisma mācīšanāspamatprincipus.1. Formulētām problēmām jāveicina studentu radošās domāšanas potences.2. Mācīšanās procesam jābūt centrētam uz pamata konceptiem.3. Mudināt un atzīt studentu personīgo viedokli.4. Mācību spēka norādēm jārosina studentu aktivitātes.5. Studentu mācību rezultātu novērtēšana ir atkarīga no mācīšanas konteksta.Georgs Heins formulēja deviĦus mācīšanās pamatprincipus, kuri balstās uz to, ka mācīšanāsprocess ir konstektuāls, atkarīgs no tā, ko mēs jau zinām, no mūsu pārliecības unaizspriedumiem (Heins, 1992 no Homiča, 2009).Mācīšanos kā sociālo procesu akcentēja krievu zinātnieks ěevs Vigotskis. Viens nonozīmīgākiem viĦa ieguldījumiem ir skolotāju, kā arī citu pieaugušo nozīme mācīšanāsprocesā. Skolēna un skolotā sadarbības rezultāts ir bērna domāšanas procesa attīstība līdzvisaugstākajam līmenim. ViĦš attīstīja ideju par tuvākās attīstības zonu, kas ir zona starpaktuālās attīstības līmeni, tas ir līmeni, kur skolēns atrodas pašlaik un līmeni, kuru varsasniegt pie efektīvas mācīšanās, palīdzības un atbalsta no skolotāja puses, līmeni, kurā viĦivarētu būt. Šī teorija saĦēma kritiku par to, ka noteicošā uzmanība tika vērsta uzindividualitāti, viĦa attīstību, mazākā mērā uz mācīšanās vidi, kuru vēlāk aktualizējaekoloăiskās pedagoăijas pārstāvji. Mācīšanās pieredze tiek iegūta konkrētā situācijā unnoteiktā kontekstā.Visām mācīšanās teorijām piemīt viena īpašība: pārliecība par to, ka cilvēki „veido”zināšanas. Tiek pausts uzskats, ka tie ir zināšanu „aktīvi konstruētāji”, nevis zināšanu„mednieki – lasītāji”. Konstruktīvisms ir brīvi saistītu izziĦas viedokĜu kopums, kura pamatāir uzskats, ka zināšanas konstruē tie, kas mācās un attīsta tās pieredzes ceĜā. Zināšanas var149