TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011traucējumiem nevēlas strādāt daudzi pedagogi, tam pretojas arī skolēnu vecāki. Sabiedrībaorientējas uz stipru un veselu, uz sasniegumiem orientētu personību, un šos standartus cilvēkuapziĦā grūti mainīt. Skolas psiholoăiskās gaisotnes maiĦa ir tā vieta, no kuras sākt sabiedrībasdomāšanas paradigmas maiĦu.Atbalsta personāla darbību nodrošina nepieciešamo speciālistu esamība skolā. Lielās skolāsparasti strādā nepieciešamie speciālisti (psihologs, logopēds, sociālais pedagogs). Nelielāslauku skolās šo speciālistu pakalpojumi pieejami tikai rajonu centros, skolās viĦi ierodas reti.Arī speciālo skolotāju un skolotāja palīgu slodzes paredzētas tikai uz noteiktu skolēnu skaitu.Tas nozīmē – ja skolā mācās tikai daži bērni ar speciālajām vajadzībām, skolotājiem jāiztiekbez atbalsta. Sociālā pedagoga lomu šādā situācijā jāuzĦemas skolas direktoram. Vērojams,ka skolotāji līdz galam neizprot iespējas, ko viĦiem var sniegt speciālistu atbalsts. A.Raževas(2007) pētījums par klašu audzinātāju un sociālā pedagoga sadarbību parāda, ka ar sociālopedagogu veiksmīgi sadarbojas tikai apmēram puse pedagogu. Daudzi nemaz neizprot sociālāpedagoga lomu skolā un viĦiem trūkst informācijas, kādu atbalstu no tiem varētu saĦemt, betciti cenšas visas uzvedības problēmas uzvelt tikai sociālajam pedagogam. Kopumā atbalstsdarbā ar bērniem ar speciālajām vajadzībām klašu audzinātājiem un pedagogiem formāli tieknodrošināts visās skolās, taču praktiskajos risinājumos sadarbības formas izstrādātas pārsvarātajās skolās, kur jau izveidojušās iekĜaujošās izglītības tradīcijas.Vispārizglītojošo skolu skolotāju un speciālistu viedokĜi par bērnu ar speciālajāmvajadzībām iekĜaušanas iespējāmLai noskaidrotu vispārizglītojošo skolu skolotāju viedokli par skolēnu ar speciālajāmvajadzībām integrācijas priekšnoteikumiem, referāta autore veica pilotpētījumu – skolotājuaptauju interneta vidē. Aptaujas instruments - anketa sastāvēja no deviĦiem jautājumiem. Arto palīdzību tika noskaidrots, cik liels ir ar bērniem-invalīdiem strādājošo skolotāju īpatsvars,skolotāju attieksme pret iekĜaujošo skolu, iekĜaujošās izglītības darba grūtības un problēmas,sekmīga darba iespējas un vajadzības, sadarbības iespējas un prakse ar atbalsta speciālistiem.Aptaujai tika izraudzīti faktuālie jautājumi, matricas jautājumi, hierarhijas jautājumi, kā arībrīvās formas jautājumi.Anketa tika ievietota interneta vietnē. Respondenti tika izraudzīti pēc dažādos internetameklētājos atrastām adresēm un tiem tika izsūtīti personīgi uzaicinājumi aizpildīt anketu,pavisam kopā piedalīties aptaujā tika uzaicināti 50 skolotāji. Uzaicinājumam atsaucās31 skolotājs, visas aizpildītās anketas bija derīgas. Respondentu sastāvs: vecums 23-58 gadi(vidējais vecums 40,6 gadi), 29 sievietes un 2 vīrieši. Respondentu sadalījums pēc izglītības:82