TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

More documents

Recommendations

Info

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011izglītošana dod iespēju pacientam tos noskaidrot.Atkārtošanas pozitīvo ietekmi apraksta V. Zelmenis. ViĦš apgalvo, ka precīzi un stabiliiegaumētas zināšanas uzdevumu izpildes gaitā nostiprinās atmiĦā. Atklājas arī trūkumi unkĜūdas zināšanas, rodas pamatota vajadzība pēc atkārtošanas, papildinājuma un korekcijām(Zelmenis, 2000).Daži pacienti ir Ĝoti pašpārliecināti, eksperimentē, arī tas bieži noved pie kĜūdām. Atkārtotasplānveida izglītošanas procesā māsa redz pacientu darbībā un var būt droša par savu veiktodarbu, pārliecinoties, ka pacients visu dara pareizi, jo ar laiku prasmes nonivelējas, rodaskĜūdas. Praksē ir sastopami pacienti, kuri ir Ĝoti pašpārliecināti par savām spējām, pārdroši,mīl eksperimentēt, kas arī rada problēmas.Secinājumi1. Izglītošanas procesa mērėi ir panākt, lai pacients var nodrošināt savas pamatvajadzības,radīt pacientam izpratni par viĦa veselības stāvokli un panākt pozitīvu attieksmi pretizglītošanas procesu:1.1. Peritoneālās dialīzes pacientu izglītošanas procesā ir iekĜautas galvenāspedagoăiskās sastāvdaĜas (pacienta novērtēšana, mācību plānošana, mērėusasniegšana;1.2. Mācību organizēšana balstās uz mācīšanās vajadzību noteikšanas, traucējošofaktoru noteikšana, informācijas pasniegšana un praktizēšanu darbībā;1.3. Mācību metodes tiek izvēlētas Ħemot vērā mācību saturu, temata izklāstu,pacienta vecuma īpatnības, citas saslimšanas, attīstību un slimības pakāpi;1.4. Mācību līdzekĜu izvēle nosaka mācību procesa saturs, galvenie uzdevumi, apjoms,materiāli tehniskā bāze, telpas;1.5. Individuālā pieeja veicot pacientu un pacientu piederīgo izglītošanu.2) Teorētisko atziĦu aprobācija praksē, liek secināt, ka peritoneālās dialīzes pacientu atkārtotaplānveida izglītošana mainīs pacienta attieksmi, nostiprinās jau esošās zināšanas unpilnveidos mācību procesu.3) Tiek secināts, ka māsas loma peritoneālās dialīzes pacientu izglītošanā un aprūpē irneatsverama. Plašais kompetenču klāsts pamato arī māsu izglītošanos, lai sniegtu pacientamvislabāko aprūpi.4) Šobrīd ir aktualizējušies pētījumi Eiropas valstīs un Latvijā par atkārtotas plānveidapacientu izglītošanas ietekmi uz peritoneālās dialīzes kvalitāti.134
MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Bibliogrāfija1. Anspoka Z. (1999). Integrēts latviešu valodas saturs un tā metodika sākumskolā.Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.2. Alscher D. M. (2005). Principles of Peritoneal Dialysis. EDTNA/ERCA Journal, July-September, N3, pp. 124. - 127.3. Bernardini J., Price V., Figueiredo A. (2006). Peritoneal Dialysis Patient training 2006.Peritoneal Dialysis International, N26 (6), pp. 625. - 632.4. Cruz Casel M. (2009). Peritoneal dialysis. A Guide to Clinical Practice. Switzerland:EDTNA/ERCA (European Dialysis and Transplantant Nurses Association-EuropeanRenal Care Association).5. ČerĦevskis H. (2010). Ăimenes ārsta taktika nieru slimību gadījumos: darbības algoritms.Latvijas Ārstu Žurnāls, N3, 25. - 33. lpp6. ČerĦevskis H. (2002). Hroniska nieru mazspējas pacients ăimenes ārsta praksē. JumsKolēăi, N12, 54. - 59. lpp.7. DaĦiĜēviča I. (2004). Peritoneālā dialīze: metodes būtība, komplikācijas un to ārstēšanastaktika. Jums kolēăi, N 8, 44. - 50. lpp.8. Dombros N., Dratva M., Feriani M., Ram G., Heimburger O., Krediet R., Plum J.,Selga R., Verger Ch. (2005). Europen Best Practice Guidelines for Peritoneal Dialysis.Nephology Dialysis Transplsntation. N12 (9), pp. 1. - 37.9. ERA-EDTA (European Renal Association- European Dialysis and TransplantAssociation) (2008). Annual Report [Computer software]. Skatīts 2011. gada 4. aprīlī http:www.era-edta-reg.org10. Garleja R., Vidnere M. (2000). Psiholoăijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā.Rīga: RaKa.11. Geidžs N. L., Berliners D. C. (1999). Pedagoăiskā psiholoăija. Rīga: Zvaigzne ABC.12. Granuma V. (1998). Pacientu izglītošana. Rīga: MPIC.13. Gurdjons H. (2007). Pedagoăijas pamatatziĦas. Rīga: Zvaigzne ABC.14. Klīniskā MEDICĪNA. (2010). Pirmā grāmata. Profesora Lejnieka A. redakcijā. Rīga:Medicīnas apgāds.15. Lieăeniece D. (2002). Ievads andragoăijā. Rīga: RaKa.16. Lobova N., Saulīte V., Paudere I., MežiĦa- Mamajeva I., OdiĦa I., Krankale S.,KārkliĦa I. (2009). Ambulatorās aprūpes māsa. Pamatspecialitāte. No: LU Mācībumateriāls. Rīga: Nacionālais apgāds, 186. lpp.17. Medicīnas aprūpes rokasgrāmata. (2001). Rīga: Jumava.135
Page 1:
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSI
Page 5 and 6:
MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84: MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 133: MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀ
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
show all

TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?