TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011Ir situācijas, kad PD pacientus motivēt uz sadarbību ir grūti, jo viĦi nespēj noticēt par savasdiagnozes nopietnību, cenšas atbildību novirzīt uz māsu. To ir iespējams darīt, jo māsaperitoneālās dialīzes procedūru pacientam nodrošinās neatkarīgi no viĦa attieksmes.Motivācija radīsies izglītošanas gaitā, kad pacients būs ieguvis kādas jaunas zināšanas un patsvarēs tikt galā ar kaut ko jaunu, kas savukārt, atkal radīs jaunu motivāciju (Granuma, 1998).Pacienta rīcību ietekmē viĦa vērtību sistēma, kas ir atkarīga no dzimuma, izglītības,reliăiskās piederības, tautības, nodarbes veida un sociālās sistēmas. Pacients māsai tās darazināmas ar savu uzvedību, darbību un jūtām. Izglītošanai pozitīvs rezultāts būs tikai tad, jamāsa strādās pacienta vērtību sistēmā.Lai cilvēks mainītu savu uzvedību vai iesaistītos veselībai labvēlīgu apstākĜu radīšanā,veselībai ir jāieĦem zināma vieta viĦa vērtību sistēmā (Rubana, 1997).Būtisks aspekts, kas tiek Ħemts vērā, izglītojot PD pacientus, ir pacienta adaptācijas spējas.Pacients, uzzinot savu turpmāko likteni, parasti ir apmulsis, nepatīkami pārsteigts, viĦamšėiet, ka nieres atkal atsāks darboties vai arī būs iespēja uz drīzu transplantāciju. Pacientsneapzinās, ka NAT būs vajadzīga visu mūžu. Pievēršot uzmanību šim aspektam, māsas lomair palīdzēt adaptēties jaunā vidē, veikt aprūpi, palīdzēt saglabāt veselību un neaizmirst, kadcilvēku ietekmē sprieguma cēloĦi.Svarīgi ir pievērst uzmanību, kā pacients jūtas sakarā ar savu veselības problēmu un ko domāpar savu ārstēšanu, iepazīstināt pacientu ar sarežăītiem ārstēšanas plāniem pakāpeniski,iesaistīt ăimenes locekĜus un tuviniekus apmācībā pat tad, kad pacients pats var veikt sevdialīzi, lai pacientam ir drošības sajūta, pētīt pacienta terapijas efektus pēc radiniekuvērtējuma, mācīt pacienta tuviniekiem mazināt pacienta šaubas uz piekāpšanos (Zīverte,2008).Biheivioristu skola raksturo adaptāciju kā piespiedu procesu, kā iedarbību no ārpuses, kasietver sevī personības vajadzības, to apmierināšanas iespējas un paĦēmienus (Garleja,Vidnere, 2000).Māsai izglītojot PD pacientu, jāapzinās pacienta psiholoăiskās problēmas. Īpaši aktuālas tāsir, nesen dialīzi sākušiem, pacientiem dēĜ stresa, ko izraisa slimība un ar ārstēšanu saistītieierobežojumi. Arī ilgstoša dialīze rada bezspēcības sajūtu, jo uz transplantāciju ir ilgi jāgaida.Autores praksē ir gadījumi, kad ir radusies iespēja pacientu transplantēt, bet tajā brīdīpacientam ir kāda PD komplikācija un šī iespēja nevar tikt izmantota.Visbiežāk sastopamie psiholoăiskie traucējumi pacientiem ir depresija, trauksme,pielāgošanās grūtības, suicidālas domas un emocionālais disstress. Tas izpaužas kā niecīgumasajūta, nožēla, vainas apziĦa, bezcerība. Turklāt 50—80% pacientu izjūt nāves baiĜu130