TEORĒTISKO ATZIĥU APROBĀCIJA PEDAGOĂISKAJĀ PRAKSĒ

MAĂISTRANTU ZINĀTNISKI PRAKTISKĀS KONFERENCES MATERIĀLI 2011iestudētu izrādi, nepieciešams, lai aktieriem būtu skaidra dikcija, lai auditorija uztvertu to, kasnotiek uz skatuves. Klusu, nesaprotamu runu neviens nav spējīgs un nevēlas klausīties.Cilvēkiem, kuri uzstājas auditorijas priekšā, jāapgūst visu 48 skaĦu nevainojama izruna(latviešu valodā ir 33 burti, bet 48 skaĦas: 12 patskaĦi, 10 divskaĦi un 26 līdzskaĦi). Cilvēkaartikulācijas aparāta muskuĜiem jābūt pietiekami elastīgiem, lai tie nekavējoties varētureaăēt muskuĜu iedarbināšanas centra (smadzeĦu garozā) raidītajiem signāliem. Tā kāneprecīzi darbinot artikulācijas aparātu var rasties pārpratumi (klausītājs saklausa citu vārdu),tad apgūt precīzu artikulāciju ir īpaši svarīgi. Neskaidras dikcijas cēloĦi var būt Ĝoti atšėirīgi,taču tos var mainīt, piestrādājot pie savas runas. Anatomisku iemeslu dēĜ šis aprāts darbojasneskaidri Ĝoti retos gadījumos, cilvēkam sākot dzīvi (veseliem bērniem), tas strādā instinktīvipareizi (Zahava, 1976). Elastīgu artikulācijas aparātu var attīstīt ar vingrinājumiem, unkatrs var sasniegt nevainojamu tā darbību. Artikulācijas aparāta vingrinājumi ir nepieciešami,lai:1) attīstītu elastīgu artikulācijas aparāta muskulatūru,2) attiecīgā muskuĜu grupa nekavējoties reaăētu uz runas raidīto signālu,3) uz runas centra raidīto signālu reaăētu tikai tās muskuĜu grupas, kuras piedalāsvārda izrunāšanai nepieciešamo skaĦu veidošanā, un nepieĜautu blakus esošomuskuĜu grupas kontrakcijas (Zahava, 1976).Vingrinājumi izpildāmi lēni un ar spoguli, lai varētu precīzi atkārtot demonstrēto un rūpīgisekot līdzi savām kustībām. Visbiežāk problēma ir blakus esošo muskuĜu saspringšana,darbinot konkrētas muskuĜu grupas (kad artikulācijas aparāts saspringst un netiek galā, tas„sauc palīgā” blakus esošos muskuĜus). Svarīgi ir nesasprindzināt apkārtējos muskuĜus, jo tadprecīzi darbināt savu artikulācijas aparātu ir vēl grūtāk (Apele, 1982). Kad artikulācijasaparāta muskuĜu vingrinājumu komplekss ir pilnīgi apgūts, jāpāriet pie to lietošanas, izrunājotlatviešu valodas skaĦas. Vispirms jāapgūst atsevišėu skaĦu izruna, bet vēlāk, izmantojot,vingrinājumu tabulu, jāpāriet uz vingrinājumiem līdzskanis-patskanis un līdzskanis-divskanis.Runājot, uzmanību jāpievērš tam, vai ir pareiza ieelpa, t.i., vai cilvēks gaisu ievelk līdz patplaušu pamatnēm. Lai nostiprinātu un saglabātu nevainojamu dikciju, ar runasvingrinājumiem jānodarbojas ikdienas (aptuveni 30 minūtes 2 reizes dienā) (Apele, 1982).Noslēdzot referāta teorētisko daĜu autore secina, ka atrodot veselīgu balansu starpobligātajiem mācību priekšmetiem un radošajiem priekšmetiem, kā arī veidojot un visādiveicinot radošas vides veidošanos skolā, uzlabojas daudzi skolai būtiski parametri: uzlabojasskolas sekmības rādītāji; skolēnos tiek veicināta ne tikai radošā domāšana, bet tiek veicinātsvispārējais domāšanas process; gan skolēniem, gan pedagogiem rodas daudz lielāka166