Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

102
Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
apkalpojošo personālu. Upuru skaits 1941.–1942. gada ziemā bija ļoti liels. Dienā no
bada un aukstuma mira vidēji trīs cilvēki. Jaunieradušos ebreju mantas konfiscēja
“Lielvācijas labā”, pēc tam tās sašķiroja. Daļu savāca vietējā nacistu priekšniecība un
nosūtīja savām ģimenēm uz Vāciju, bet daļu izdalīja kā žēlastības dāvanu vietējiem
kolaboracionistiem. Iznīcināto Rīgas ebreju atbrīvotajos dzīvokļos geto teritorijā, kur
nometināja reiha ebrejus, viņi varēja atrast šādas tādas sev nepieciešamas mantas
un pat pārtikas atliekas. 199
“Mazais geto”
1941. gada 10. decembrī kontroli pār geto uzņēmās SD un SS oberšturmfīrers K. Krauze
pasludināja sevi par geto komandantu. Viņš un tā adjutants M. Gimnihs izcēlās ar
sevišķu nežēlību pret gūstekņiem. 200 Apmēram 1000 ebreju, kuri tajā dienā ieradās no
Ķelnes, bija pirmā Rīgas geto izvietotā reiha ebreju grupa. 1942. gada sākumā aptuveni
ceturtdaļu geto teritorijas atdeva pilsētas rīcībā, arī vēlāk pastāvēja tendence
geto sašaurināt. Laikposmā no 1941. gada 14. decembra līdz 1942. gada 10. februārim
geto ieradās 14 reiha ebreju grupas. Ar to ebreju transporti no reiha izbeidzās. Kad
1944. gada augustā–septembrī reiha ebrejus no Mežaparka (Kaiserwald) koncentrācijas
nometnes nosūtīja atpakaļ uz Vāciju, apmēram trešā daļa no viņiem vēl bija dzīva. 201
1942. gada februārī Rīgas geto atradās aptuveni 11 000 reiha ebreju. 202 Viņu
dzīve geto bija organizēta grupās atbilstoši pilsētām, no kurām ieradušies (Berlīne,
Nirnberga, Štutgarte, Vīne, Hamburga, Ķelne, Kasele, Diseldorfa, Bīlefelde, Hannovere,
Terezinštate, Leipciga, 203 Dortmunde, Prāga). Pēc pilsētu nosaukumiem geto pat
pārdēvēja ielas. 204 Reiha ebreju geto darbojās ebreju komiteja: vecākais – M. Leizers
(Ķelne), locekļi – G. Fleišels (Hannovere), Z. Bletners (Kasele), Bērends (Ķelne), kā
arī ebreju policija – R. Hārs (Drēzdene), Mildenbergs, Flatovs, Krohs, Feldmans u.c. 205
Katrai grupai bija savs vecākais. Medicīniskās palīdzības sniegšanu reiha ebreju geto
vadīja ārsts Aufrehts. 206 Katrai grupai vācieši izraudzījās speciālu policistu, pārstāvjus
un darba kolonnu vecākos. Tiek uzskatīts, ka salīdzinājumā ar citiem Austrumeiropas
geto režīms Rīgas geto bijis nedaudz “mīkstāks”. Atsevišķu māju pagalmos bijuši pat
sakņu dārziņi, saglabājušās ģimenes un sabiedriskās dzīves pazīmes. 1943. gadā geto
izveidojās diezgan daudzveidīga sabiedriskā dzīve, kas ietvēra mācības skolā, lekcijas
(īpaši literatūrā un vēsturē), māksliniecisko pašdarbību. Tomēr geto dzimušos bērnus
apsardze nogalināja. 207 Darbojās sinagoga ar svēto šķirstu, kurā glabājās Toras tīstokļi,
un kantoru. 208 Katoļticīgajiem ebrejiem no Vācijas bija pat savs lūgšanu nams, tomēr
viņus piemeklēja tāds pats liktenis kā ciltsbrāļus, kuri palika uzticīgi jūdaismam. 209
Salaspils koncentrācijas nometni sāka veidot Rīgas apriņķī no 1941. gada decembra
līdz 1942. gada maijam, tur galvenokārt turēja ebrejus, bet pēc tam no Baltkrievijas un