Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Grigorijs Smirins. Rīgas ebreji nacistiskās okupācijas laikā
policijas, kā arī personām ar gebītskomisāra H. Vitroka at ļauju. 120 Ārējā apsardze izcēlās
ar savu cietsirdību pret gūstekņiem. Atgriežoties no darba, kolonnas tika pārmeklētas,
aplaupītas, ebreji piekauti un nogalināti. 121 Neraugoties uz aizliegumu atrasties geto
teritorijā, sargi laiku pa laikam tajā iekļuva un – piekāva, aplaupīja, izvaroja. 122
Georgs Fridmans: “Kad mēs ienācām [..] tad ieraudzījām augšstāvā pie margām
policistu no latviešu Hilfspolizei, kurš mums ar žestu norādīja griezties atpakaļ. Tomēr
izbrīnīja viņa neparasti kaunīgā sejas izteiksme. Pagalmā mums paskaidroja,
ka viņi tur esot divi – kamēr viens stāv sardzē, otrs kādā dzīvoklī varojot ebreju
meiteni viņas vecāku klātbūtnē. Kāds it kā kaut kā [..] paziņojis par to komandantūrai,
un kuru katru brīdi gaidāmi žandarmi [militārā policija. – G. S.]. Un tiešām,
pēc neilga laika piebrauc armijas džips, no tā izlec daži bruņoti žandarmi [..] Viņi
uzskrien augšstāvā un pēc īsa brīža divus nozieguma vietā pārsteigtos policistus
ievelk automašīnā un aizbrauc.
Tas, protams, bija pārsteidzošs gadījums, likumības piliens nelikumības un
vardarbības jūrā. Pēc viņu likumiem sakars ar ebrejieti bija Rassenschande (rases
apkaunošana). Bet šeit tas bija kā paradokss, kā ironisks izņēmums, apstākļos,
kad dzina uz masveida nošaušanām, ebreju meiteņu izvarošana drīzāk bija likumsakarība
nekā izņēmums.” 123
Ne divrindu dzeloņstiepļu žogs, ne aizliegums kontaktēties ar ebrejiem viņus ārpus
žoga nepasargāja no laupītāju bandām, kuras bija izveidojušās vēl nakts akciju laikā.
Izmantojot sardzes iecietību, laupītāji izveidoja geto nožogojumā ejas, iekļuva geto un
aplaupīja gūstekņus. 124 Geto latviešu sardzi uzraudzīja vācu policijas hauptvahtmistrs
O. Tuhels, kurš pats bija nogalinājis daudzus ebrejus geto vēl pirms masu slepkavību
akcijām. 125 Līdz pat šīm akcijām geto saimnieciskā vadība atradās Rīgas oberbirģermeistara
H. Vitroka rokās. 126
Līdz 28. oktobrim M. Rozentāla vadībā geto izveidoja ebreju policiju. Tajā ietilpa aptuveni
80 jaunu vīriešu, bruņoti ar gumijas rungām. Viņu uzdevums bija gādāt par mieru,
kārtību un aptumšošanas ievērošanu geto. Ebreju komiteja, kuru vēl pirms nacistu civilpārvaldes
ierašanās jūlijā noorganizēja vācu militārā administrācija, turpināja darboties
arī geto tādā pašā sastāvā (tā atradās ebreju skolas ēkā Lāčplēša ielā 141). Ebreju
komiteja tika nodibināta ebreju tautības iedzīvotāju pārvaldīšanai, tajā sastāvēja tikai
ebreji, kas atbildēja par to pavēļu izpildi, kas attiecās uz ebrejiem. Tai bija jānodrošina
tūkstošiem no dzīvokļiem padzīto ebreju ar apdzīvojamo platību geto teritorijā, pārtiku
(tās norma ebrejiem bija: 100 gramu maizes dienā un 175 grami gaļas, galvenokārt
zirga gaļa, nedēļā 127 ), medikamentiem utt.; pēc okupantu prasības bija jāorganizē darba
komandas. Par Rīgas ebreju komitejas priekšsēdētāju iecēla advokātu M. Eljašovu, par
93