Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

170 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
1941. gada jūlija beigām Jelgavā un tās apkārtnē tika nogalināti ebreju iedzīvotāji. Šajā laikā
nogalināja arī daudzus politiskos ieslodzītos. Turpmākajā vācu okupācijas laikā, kas ilga līdz
1944. gada vasarai, tika pastrādāti daudzi citi nacionālsociālistu noziegumi. Vairākās masu
iznīcināšanas akcijās pārsvarā nogalināja psihiski slimus cilvēkus un čigānus.
1) Krimināllietas pret Becū un Adeltu būtība.
Einsatzkommando 2 (EK 2) loma Jelgavas ebreju iznīcināšanā atklāj šīs vienības daļas
Alfrēda Bekū vadībā veiktās masu iznīcināšanas akcijas, vērstas pret daļu Jelgavas ebreju,
kas bija likumīgi slēgtās krimināllietas pret Alfrēdu Bekū un Vilhelmu Adeltu būtība. Ķelnes apgabaltiesas
zvērinātā tiesa 1968. gada 8. jūlijā Bekū par līdzdalību slepkavībā piesprieda trīs
gadus, bet Adeltam vienu gadu un sešus mēnešus labošanas darbu iestādē.
Dažas dienas pēc EK 2 ierašanās Rīgā – 1941. gada 4. jūlijā vienības daļu Bekū vadībā
nosūtīja uz Jelgavu, lai nogalinātu Jelgavas ebrejus. Vienības daļa sastāvēja no vairākiem EK 2
un Rīgā izvietotās 9. policijas rezerves bataljona 1. rotas vada dalībniekiem. Latviešu palīgpolicija
ebrejus (vīriešus, sievietes un bērnus) apcietināja un no pilsētas nogādāja līdz eksekūcijas
vietām. Nedēļas laikā vairākās dienās veica masu iznīcināšanas akcijas, kurās piedalījās šī
vienības daļa. Šāvēji bija EK 2 un latviešu palīgpolicija, tajā laikā 9. policijas rezerves bataljona
1. rota upurus apsargāja un norobežoja eksekūcijas vietas. Vienā gadījumā arī vācu policisti
tika norīkoti pie šaušanas. Vēl kādā gadījumā, vienības daļai ierodoties, latviešu palīgpolicija
masu iznīcināšanu jau bija paveikusi.
2) Citas Jelgavas ebreju masu iznīcināšanas – pārdomas par upuru
skaitu.
Bekū vadītā EK 2 vienība 1941. gada jūlija vienā nedēļā nogalināja tikai daļu Jelgavā
un tās apkārtnē dzīvojošo ebreju. Šajā tieslietā jānoskaidro, kas ir atbildīgs par pārējo ebreju
slepkavībām, sākot ar 1941. gada jūnija beigām līdz jūlija beigām, lai arī tas būtu noticis pirms
vai pēc masu iznīcināšanas akcijām, kuras veica Bekū vadītā EK 2 vienība.
Jelgavā dzīvojušo ebreju skaitu salīdzinot ar Bekū vadītās EK 2 vienības nogalināto upuru
skaitu, atklājas, ka Jelgavā acīmredzot notikušas arī citas masu iznīcināšanas akcijas.
Krimināllietā pret Bekū un Adeltu zvērināto tiesa secināja, ka šīs vienības daļas nošāva
vismaz 200 cilvēku. Turpretim vairāku bijušo šīs vienības policijas rezervistu, kurus pratināja
kā lieciniekus, izteikumi norāda, ka upuru skaits bijis daudz lielāks, iespējams, līdz pat 1000 cilvēkiem.
Jelgavas pilsētas domes 1945. gada ziņojumā norādīts, ka pirms vācu karaspēka ienākšanas
Jelgavā dzīvojuši 5964 ebreji. Pēc vācu karaspēka aiziešanas – neviens. Daļa ebreju
varēja būt aizbēgusi no Jelgavas vēl pirms vācu karaspēka ierašanās. Lielākā daļa tomēr būs
palikusi Jelgavā. Tāpat kā citos Baltijas apvidos, arī šeit daudziem ebrejiem laikus aizbēgt būs
traucējis straujais vācu karaspēka uzbrukums un krievu armijas atkāpšanās radītie satiksmes
ierobežojumi.