Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

14 Konferences “Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas” referāti par holokausta tematiku
L. Poļakovs šajā pētniecības laukā bija gandrīz vientuļš. No autoriem pirmām kārtām
jāizceļ Zalamans Jakubs – pašaizliedzīgs novadpētnieks no Daugavpils, savas pilsētas
patriots, kurš, nebūdams profesionāls vēsturnieks, tomēr ir veicis ļoti augsti vērtējamu
darbu vismaz divās izpētes jomās: jau 1987. gadā vienīgajā tolaik PSRS iznākošajā
žurnālā jidiša valodā “Sovetiš Heimland” viņš publicēja apceri par Daugavpils geto un
ebreju glābējiem. 4 Šīs divas tēmas – upuru vēsture un glābēju vēsture – ir holokausta
vēsturnieku uzmanības centrā līdz mūsdienām un būs arī turpmāk. Pateicoties Z. Jakubam,
lasītāji uzzināja par profesoru Paulu Krūmiņu un viņa ģimeni, kuras mājā Daugavpilī,
Rīgas ielā 30, glābiņu atrada ebreju meitenes māsas Ciļa un Nadja Gradis. 80. gadu
beigās pat profesionāliem vēsturniekiem bija zināmi tikai dažu glābēju vārdi (piemēram,
Žanis Lipke), bet sabiedrības absolūtajam vairākumam nebija zināmi pat tie. Nepilnus
divdesmit gadus vēlāk stāvoklis ir mainījies ļoti būtiski un pozitīvi. Glābēju vēsture ir
kļuvusi par patstāvīgu holokausta vēstures izpētes sastāvdaļu. Marģera Vestermaņa
izveidotais muzejs “Ebreji Latvijā” ir šīs pētniecības galvenais un vienīgais centrs.
2005. gada martā muzejs jau bija apzinājis, ka vācu okupācijas gados ir notikuši
512 ebreju glābšanas un slēpšanas gadījumi. 5 Diemžēl ne katrs glābšanas mēģinājums
dzīvību izglāba. Vācu okupācija bija ilga (Kurzemē – gandrīz četri gadi), vācieši bija
apsēsti ar ebreju pilnīgu un universālu iznīcināšanu; to nemazināja pat nenovēršamās
sakāves tuvošanās; nereti glābēji tika nodoti. Vismaz 472 okupētās Latvijas iedzīvotāji,
piederīgi dažādām tautībām un dažādām sociālām grupām, ir apzināti kā ebreju glābēji;
viņi ir izglābuši aptuveni 400 ebreju. 6 Glābēju apzināšana notiek gandrīz katrā reģionālā
muzejā; glābēju liktenis sāk arvien vairāk interesēt plašāku sabiedrību – žurnālistus un
publicistus, 7 televīziju un kino. Latvija iepazīst pilnīgi jaunus vārdus, piemēram, dzelzceļa
strādnieka no Kārsavas Antona Barkāna, viņa sievas Helēnas un viņu septiņgadīgās
meitas Valentīnas vārdu. Viņu ģimene izglāba trīs Kārsavas ebrejus – Judīti Zilberi,
Ļevu Ūdemu, Soņu Minkinu. Savukārt Rēzeknes poļu Matuseviču ģimene izglāba Haimu
un Jašu Izraelitus. 8 Glābēji pakāpeniski kļūst par mūsu vēstures atmiņas sastāvdaļu. Ir
pamats cerēt, ka tuvākajā laikā Rīgā, bijušās horālās sinagogas teritorijā Gogoļa ielā,
uzcels monumentu ebreju glābējiem Latvijā.
Runājot par vācu okupētajā Latvijā triju geto – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī – vēstures
izpēti, jāatzīmē, ka joprojām aktuāls uzdevums ir uzrakstīt apkopojošu geto vēsturi,
izmantojot visus klātnākušos avotus un daudzās jaunās atziņas, kas radušās starptautiskajā
akadēmiskajā sabiedrībā, pētot gan geto vēsturi kopumā, 9 gan lielos geto
okupētajā Polijā (īpaši – vislielāko un visilgāk pastāvējušo geto Lodzā) un kaimiņu
Lietuvā. Latvijas Vēsturnieku komisijai aktīvāk jāveicina Latvijas geto vēstures izpēte.
Ievērojami akadēmiski rezultāti ir gūti, pētot ebreju slepkavošanas gaitu okupētajā
Latvijā; salīdzinājumā ar notikumu gaitu citos Austrumu frontes iecirkņos no tiem var
izdarīt dažus secinājumus. Pasaules atzītākie holokausta vēsturnieki ir nonākuši pie