Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

Uldis Lasmanis. Holokausts Viesītes mazpilsētā
visus dzīvojamās mājas logus. Arī klētij, kūtij – kā tur teica – vāgūzim. Vai tās pašas
dienas vakarā pagalmā iebrauca pajūgs ar stikliem, ko vadīja mazs ebrejs ar
cikelbārdiņu. Viņš pie mums un kaimiņiem strādāja vairākas dienas. Mūsmāju un
kaimiņu bērni caur durvju spraugu vēroja, kā viņš no rīta, apsedzies ar svītrainu
segu, ar kaut kādiem koka ragiem pierē lūdza Dievu. Tāpat atmiņā ir ebreju vezumi
ar fajansa un māla traukiem, sieviešu bars ap tiem. Pauniniekus mūsu sētā gan neatceros.
Visspilgtāk bērna atmiņā palicis seskādu uzpircējs, kurš varbūt bija Leiba
Nachimovičs. Ar šo Viesītes tirgotāju autora vectēvam Kārlim Lasmanim bija sevišķi
siltas attiecības. Ziemā noķerto sesku ādu pircējs tika gaidīts, gan rūpīgi gatavojot
kūtī vietu un āboliņa klēpi zirgam, gan naktsguļu atbraucējam, gan aitas vai liellopu
gaļu vakariņām. 4
Viesītes pilsēta Latvijas pirmās neatkarības
gados
Kā jau mazpilsētā, nekādas sevišķas politiskas aktivitātes nebija vērojamas. Regulāru
preses izdevumu nebija, ja par tādiem neuzskata “Viesītes, Neretas Ziņas”
1931.–1932. gadā ar pārdesmit numuriem un “Viesītes Ziņas” ar vienīgo 1933. gada
17. marta nenumurēto laidienu.
Nekādas antisemītisma iezīmes šajos miniizdevumos nav manāmas; par tādām
nevar uzskatīt arī 1932. gada decembra informāciju “Zosis ar zīda iekšām”. Tur par
Skaistkalnes tirgotāju Boruchu Hiršu rakstīts, ka viņš vedis pār robežu no Lietuvas
divpadsmit kautu zosu. Katrai iekšās bijušas paslēptas divas sieviešu zīda bikses – divdesmit
četri kontrabandas apģērba gabali...
“Viesītes, Neretas Ziņas” 1932. gada 15. oktobrī brīdina, ka hitlerieši Vācijā vajā
žīdus. No mazajām pilsētiņām žīdi pārvācas uz lielajiem centriem, jo baidās no grautiņiem.
Ne Jēkabpils, ne epizodiskajos Viesītes izdevumos neizdevās atrast norādes
par 1926. gada antisemītisma uzliesmojumu un ebreju kapu apgānīšanu Viesītē. Tāpat
Viesītes nosaukums Latvijas neatkarības perioda apskatā nekur neparādās Leo Dribina
rakstā “Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā ..”. 5
Neatkarības gadu pilsētas domes protokolos redzams, ka 1928. gada ienākumi
bijuši 27 000 latu, no tiem elektrības uzņēmumos – 4000. Šis uzņēmums ir veca,
ar roku vadāma lokomobile, kas, mazbānīša depo uzstādīta, ražo līdzstrāvu. Ne jau
visiem pietiek. 6
1939. gada domes protokolos redzams, ka jau aptver elektropieslēgumu no Ķeguma,
vāc līdzekļus Vienības nama celšanai.
Pilsētas vecākais ir V. Neimanis, padomnieki: G. Ieviņš, K. Dzērvītis, J. Lūsis,
P. Grundmanis, A. Strīks, E. Krievs, R. Mednis. 7
241