Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums "Holokausts Latvijā

22 Konferences “Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas” referāti par holokausta tematiku
Joprojām nav pētīts Ungārijas ebrejiešu liktenis. Iespējams, ka 1944. gada maijā vai
jūnijā aptuveni 1000 ebrejietes no Bistricas Transilvānijā (kuras daļa kopš 1940. gada
augusta bija Ungārijas sastāvā) deportēja uz nometnēm Latvijā un Igaunijā. Varbūt
aptuveni 500 ebrejietes atveda uz Latviju. Par viņu turpmāko likteni trūkst ziņu, taču
apšaubāms, ka viņas okupētajā Latvijā būtu nogalinātas. 36
2. Holokausta upuru piemiņas saglabāšana
Latvijas Vēsturnieku komisijas devums holokausta pētniecībā ir patiešām iespaidīgs, un
to nevar noliegt neviens objektīvs zinātnes dzīves vērotājs. Jāpiezīmē, ka Vēsturnieku
komisijas rakstu septiņpadsmit sējumi, tas ir, septiņu gadu laikā, jo īsta pētniecība
sākās tikai 1999. gadā, ir viens no ievērojamākajiem akadēmiskajiem sasniegumiem
Latvijas vēstures zinātnes vēsturē un tas ir lielākais valsts atbalstītais projekts, kurš
jebkad ir ticis īstenots neatkarīgajā Latvijā, pat ieskaitot 1918.–1940. gadu. Svarīgi ir
tas, ka pētījumi ir pieejami arī angļu valodā un tie kļūst par īstu starptautiskās akadēmiskās
saimes ieguvumu. 37 Holokaustā izdzīvojušo vidū joprojām var sastapt uzskatu,
ka holokausta izpētei un upuru piemiņas saglabāšanai Latvijā vēl nav izdarīts viss
iespējamais. Šādu viedokli emocionāli var izprast: pārdzīvotais ir bijis pārāk drausmīgs,
un ebreju genocīds – visekstrēmākais 20. gadsimtā. Taču Latvijas Vēsturnieku
komisijas rīcībā ir tikai viens – vai gandrīz tikai viens – līdzeklis: holokausta vēstures
akadēmiska pētniecība, kas arī ir komisijas galvenais uzdevums. Bet ar akadēmiskiem
darbiem – lai cik ievērojama arī būtu to nozīme, vēl ir daudz par maz. Ebreju traģēdijai
ir jākļūst par visu Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas un vēsturiskās apziņas daļu;
vismaz jācenšas, lai tas tā būtu. Uzdevums nav viegls. Holokaustam kā vēsturiskās
apziņas daļai būtu jāiemiesojas ne tikai – un varbūt pat ne tik daudz – akadēmiskos
pētījumos, bet arī populārās grāmatās, filmās, lugās, monumentos un piemiņas vietās
un daudzos citos veidos – visā tajā, kas veido kopēju atmiņu mantojumu. Daudz kas
ir jau darīts un tiek darīts gan ar Vēsturnieku komisijas atbalstu, gan ārpus komisijas
darba ietvariem. Vairākās Latvijas pilsētās ir radīti emocionāli iespaidīgi un mākslinieciski
augstvērtīgi piemiņas monumenti vai zīmes holokausta upuriem (Rīgā, Preiļos, Aucē;
2005. gada jūnija sākumā tika atklāts lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls
Latvijā Šķēdes kāpās, 15 kilometru no Liepājas); citās vietās tie top vai ir iecerēti. Galvenais
mērķis ir uzstādīt piemiņas zīmes visās Latvijas vietās, kur ebreji ir dzīvojuši un
tikuši noslepkavoti. Šī mērķa īstenošanā aktīvi darbojas Marģera Vestermaņa dibinātais
muzejs “Ebreji Latvijā” un Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padome (nozīmīgs ir arī
tās devums, finansējot holokaustā izdzīvojušo ebreju atmiņu publicēšanu). Liepājā top
Liepājas ebreju muzejs – otrais Latvijā, kura ekspozīcija būs veltīta gan holokausta
upuriem, gan arī tiem aptuveni 40 liepājniekiem, kuri glāba ebrejus. 38